Priekšvēlēšanu aģitācijas periodā, kas ilga no 7. jūlija līdz 29. augustam, KNAB kopumā saņēma vairāk nekā simt dažāda veida signālus par iespējamiem Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma pārkāpumiem. KNAB saskatīja nepieciešamību veikt padziļinātu pārbaudi 45 gadījumos, no kuriem gandrīz puse saistīti ar aģitāciju internetā.
Septiņos gadījumos KNAB saredzēja pamatu uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu.
Lielākā daļa iespējamo pārkāpumu pieļauti tā saucamajā klusajā periodā,
proti, Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu dienā vai dienu pirms tās, kad aģitācija ir aizliegta. Minētie gadījumi saistīti ar apmaksātu priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanu sociālajos tīklos, preses izdevumu ar tajos izvietotu priekšvēlēšanu aģitāciju pieejamību tirdzniecības vietās, kā arī ar lietotnē “WhatsApp” un elektroniskajā pastā izsūtītiem aicinājumiem balsot.
Trīs gadījumos KNAB pārbaudi izbeidza, jo nekonstatēja pārkāpuma pazīmes. Pašlaik iestāde turpina padziļinātās pārbaudes un pamatotu aizdomu gadījumā lems par jaunu administratīvo pārkāpumu procesu uzsākšanu.
KNAB norādīja, ka lēmums par soda piemērošanu vai administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu jāpieņem ne ilgāk kā četru mēnešu laikā no administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanas dienas. Par pieļautiem Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma pārkāpumiem fiziskām personām var tikt izteikts brīdinājums vai piemērots naudas sods līdz 700 eiro, bet juridiskām personām – piemērots naudas sods līdz 1400 eiro.
KONTEKSTS:
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas notika 29. augustā, un to rezultāti liecina, ka domē iekļuva septiņi no 15 sarakstiem.
Līdzās KNAB, kas uzrauga priekšvēlēšanu aģitācijas likuma izpildi, priekšvēlēšanu aģitācijas periodā monitoringu televīzijas un radio programmās veica Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), kura sākusi deviņas pārbaudes lietas par iespējamiem pārkāpumiem.
Tāpat pārkāpumi konstatēti attiecībā uz vēlēšanu norisi - trīs vēlēšanu iecirkņos balsošanas aploksnes bija aizzīmogotas nekorekti vai neapzīmogotas. Savukārt vēlēšanu dienā komisijas pārstāvji nav ieradušies pie vairākiem cilvēkiem, kuri bija pieteikuši balsošanu savā atrašanās vietā.
Šo atklāto problēmu dēļ sūdzības par Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rezultātiem iesniedza četras partijas. Taču Centralā vēlēšanu komisija sēdē lēma, ka nav pamata aizdomām par ļaunprātīgu iecirkņu darbinieku rīcību, noraidot visas sūdzības. Divas lietas nonākušas tiesā.
