Piecas no līdz šim uzsāktajām pārbaudes lietām ir saistītas ar iespējamu slēptas priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanu programmā “Baltcom radio” un četras – programmā “RīgaTV 24”. Līdz šim sāktās lietas ir saistītas ar iespējamu politiskās partijas “Gods kalpot Rīgai”, partiju apvienības “Attīstībai/Par!”-“Progresīvie” (AP/P), partijas “Alternative” un Zaļo un Zemnieku savienības slēptu reklamēšanu.
Biežāk konstatētie iespējamie priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumi ir neatļauta vizuālo elementu izvietošana raidījumos ar konkrētu politisko spēku logo, aģitatoru iesaistīšana, kā arī tas, ka redakcionāli netiek nodrošināts dažādu politisko spēku atspoguļojuma līdzsvars, bet tā vietā skatītājiem vai klausītājiem tiek sniegta kādu atsevišķu politisko spēku nesamērīgi lielāka pārstāvniecība attiecīgajā raidījumā.
Konstatētas arī slēptas priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmes, kā tādas informācijas paušana raidījumos, kas nepārprotami norāda uz deputāta kandidāta paveiktajiem darbiem, iniciatīvām, akcentējot tieši pozitīvās iezīmes nolūkā veicināt politiskā spēka vai kandidāta popularitāti.
Laikā no priekšvēlēšanu perioda sākuma līdz šim NEPLP pastiprināti ir pārbaudījusi apmēram trīs tūkstošus raidstundu. Tā kā pārbaudāmo materiālu apjoms ir liels, TV un radio programmu pārbaudes par priekšvēlēšanu periodu turpinās. Par uzsāktajās pārbaudēs atklāto NEPLP ir informējusi arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju.
NEPLP loceklis Jānis Eglītis uzsvēra, ka slēpta aģitācija nozīmē negodīgu politisko konkurenci un iespējas manipulēt ar vēlētāju gribu. Viņš uzsvēra, ka mediji ir redakcionāli neatkarīgi, tomēr vienlaikus tiem ir pienākums ievērot augstus žurnālistikas profesionalitātes un ētikas standartus, kā arī Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteikto.
NEPLP šogad būtiski spēcinājusi monitoringa kapacitāti
NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš norādīja, ka šogad NEPLP vadība ir būtiski spēcinājusi Monitoringa departamenta kapacitāti, gan modernizējot monitoringa sistēmas tehnisko nodrošinājumu, gan spēcinot cilvēkresursus.
Āboliņš uzsvēra, ka, lai arī Rīgas domes pirmsvēlēšanu aģitācijas periods bija divreiz īsāks nekā parasti, pārbaužu ziņā tas ir bijis ļoti aktīvs.
Priekšvēlēšanu aģitācijas likums par priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas vai uzskaites kārtības neievērošanu elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības jomā var piemērot naudas sodu fiziskajai personai no 50 līdz 500 eiro, bet juridiskajai personai — no 500 līdz 7100 eiro.
Pēc uzsākto administratīvo lietu izskatīšanas un informācijas apkopošanas par Rīgas domes priekšvēlēšanu laikā fiksētajiem pārkāpumiem NEPLP plāno izstrādāt arī priekšlikumus, kā uzlabot normatīvo regulējumu, lai mazinātu šādu un līdzīgu pārkāpumu atkārtošanos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.
KONTEKSTS:
Provizoriskie Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rezultāti liecina, ka vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja AP/P, bet domē iekļuva 7 no 15 sarakstiem.
Diskusijās pēc vēlēšanām četri spēki – AP/P, ''Jaunā Vienotība'', Jaunā konservatīvā partija un Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība – konceptuāli pauda vēlmi sadarboties un veidot koalīciju, mēra amatam virzot Mārtiņu Staķi. Savukārt līdzšinējie ilggadējie Rīgas saimnieki – “Saskaņa” un “Gods kalpot Rīgai”, kā arī domē līdz šim nepārstāvētā Latvijas Krievu savienība pauda gatavību strādāt opozīcijā.
