Līdz nākamai nedēļai deputāti konsultēsies savās frakcijās par attīstības modeļiem un tālākā darba grafiku. Jaunās padomes uzdevums būtu pārvaldīt Latvijas Radio un Latvijas Televīziju.
Sabiedrisko mediju pārvaldības funkciju šī padome pārņemtu no pašreizējās Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP). Savukārt NEPLP darbotos tikai kā mediju regulators un tādējādi būtu novērsts gadiem esošais interešu konflikts pašreizējās padomes darbā.
Lielākās diskusijas sabiedrībā izsauca tieši jautājums par jaunās padomes sastāvu. Šobrīd ministrija apkopojusi aptuveni 20 organizāciju un privātpersonu priekšlikumus un piedāvājusi Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas četrus Sabiedriskā medija pārvaldības modeļus.
Viens modelis paredz Sabiedrisko mediju padomē iecelt Saeimas, sabiedrisko organizāciju, kā arī Valsts prezidenta un kristīgo konfesiju deleģētus pārstāvjus. Alternatīvais modelis, kas tapis pēc Vācijas parauga, paredz salīdzinoši lielu padomes sastāvu, kur mazākā daļa veidotos no Saeimas deleģētiem pārstāvjiem un vismaz divas trešdaļas būtu nevalstisko organizāciju virzīti pārstāvji.
"Tad galdā ir arī modelis, kas ir ļoti līdzīgs esošo NEPLP modelim, kur joprojām Saeima saglabā pilnīgu kompetenci virzīt attiecīgi piecus pārstāvjus šāda veida padomē, bet padomes locekļiem būtu profesionālās kvalifikācijas priekšnosacījumi jāizpilda kā ekspertīze mediju jomā, finansēs vai jurisprudencē," klāstīja KM Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis.
Vēl viens priekšlikums balstītos minētajā Vācijas modelī, kurā paredzēti vismaz 18 locekļi. Taču tajā veido divpakāpju sistēmu ar papildus sašaurinātu padomi triju cilvēku sastāvā.
Komisijas deputāti sliekties par labu vienam no tiem pagaidām atturējās, tā izpelnoties Latvijas žurnālistu asociācijas kritiku par politiskās gribas trūkumu. Savukārt Latvijas radio valdes priekšsēdētājs Aldis Pauliņš ministrijas piedāvājumu nodēvēja par viena modeļa četrām variācijām.
“Svarīgi ir izšķirties, vai šī sabiedrisko mediju padome ir atsevišķa iestāde ar savu budžetu, un attiecīgi ir diezgan smags šis pārvaldības modelis un sabiedriskie mediji sper soli atpakaļ, kļūstot par valsts medijiem, jo tos pārvaldīs valsts iestāde, vai mēs ejam Lietuvas un Igaunijas virzienā, kurs sabiedrisko mediju padomes tiek organizētas pašu raidorganizāciju ietvaros,” norādīja Pauliņš.
Savukārt LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte pauda, ka, viņaprāt, sabiedriskajiem medijiem un sabiedrisko mediju valdēm “vajadzētu tiešām primāri diskutēt tieši par padomi, jo tā ir mūsu uzraugošā un pārvaldības struktūra, mūsu galvenajam pienesumam vajadzētu būt praktiskā jomā, lai nepadarītu LTV un Latvijas Radio 21.gadsimtam netipiski lēnu, lai pārvaldība nebūtu tik smagnēja, ka no tā cieš pats medijs”.
Jāpiebilst, ka jau nākamā gada sākumā beigsies pilnvaras četriem no pieciem pašreizējā sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētāja – Nacionālās plašsaziņu līdzekļu padomes locekļiem, attiecīgi lēmumu par jaunu sabiedrisko mediju pārvaldības modeli jāpaspēj pieņemt vien pāris mēnešu laikā. Ka tas iespējams, apšauba gan nozares pārstāvji, gan paši deputāti.
Jau ziņots, ka līdz nākamā gada februāra beigām, kad beigsies līdzšinējās NEPLP locekļu pilnvaras, paredzēts izveidot jaunu Sabiedrisko mediju padomi. Līdzšinējo piecu NEPLP locekļu vietā Latvijas Radio un Latvijas Televīziju uzraudzītu jauna padome.
