Viņš neslēpa neapmierinātību ar šādu pavērsienu diskusijās, jo centrā vajadzētu būt jautājumam par „Vienotības” nākotni. Tāpat diskusiju centrā ir nokļuvusi Āboltiņas un Saeimas deputāta Edvarda Smiltēna („Vienotība”) sāncensība. „Politika ir par saturu, idejām, par to, kā darīt valsti labāku un cilvēkus pārtikušākus. (..) Te par vīziju, vismaz sadaļā „Smiltēns pret Āboltiņu”, nav nekā. Zobs pret zobu (..),” kritisks bija Ķirsis.
Viņaprāt, par Āboltiņu nav jārunā, jo viņa pati jau atzinusi, ka vēlas doties prom no politikas un nav izslēgts, ka noliks Saeimas deputātes mandātu pirms šīs Saeimas sasaukuma beigām. „Viņa ir „Vienotības” pagātne, mums ir jākoncentrējas nākotnei,” teica Ķirsis.
Vaicāts par to, vai zina, kas varētu būt viņa konkurenti uz „Vienotības” valdes priekšsēdētāja amatu, viņš atbildēja noliedzoši. „Visi sev grib atstāt variācijas iespējas līdz pēdējam brīdim,” sacīja Ķirsis.
Viņaprāt, „Vienotībai” nākotnē ir jākoncentrējas uz diviem virzieniem. Pirmais ir „pretoligarhu pakete”, otrais – Latvijas modernizācijas pakete. Pirmajā no tām ietilpst sabiedrisko mediju nodrošināts finansējums, atklātas Valsts prezidenta vēlēšanas, zināmi mediju īpašnieki, kā arī aizliegums vēlēšanās kandidēt cilvēkiem, kas ir apsūdzēti noziegumos. Toties „Latvijas modernizācijas pakete” sevī ietver administratīvā jeb reģionālā iedalījuma pārskatīšanu. Ja vairāk nekā 80 pašvaldības nav spējīgas sevi finansēt, tad tas nav normāli. Viņaprāt, pietukru ar aptuveni 20 stiprām pašvaldībām. „Tā ir bāzes problēma citām problēmām,” neslēpa Ķirsis.
Jau ziņots, ka 19. augustā partijai „Vienotība” ir jāvēlē jauns valdes priekšsēdētājs. Kā kandidāti uz šo posteni minēti ne tikai Smiltēns un Ķirsis, bet arī ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Līdzšinējais vadītājs Andris Piebalgs jau iepriekš pavēstīja, ka pametīs šo amatu.
