Ārvalstu mediji pagājušajā nedēļā ziņoja, ka hakeri, izmantojot tehnoloģiskās ievainojamības sociālā tīkla vietnē “LinkedIn”, ir piekļuvuši vairāk nekā 700 miljonu lietotāju datiem. Pilns datu saraksts, kam spējuši piekļūt hakeri, netiek atklāts, tomēr zināms, ka izdevies piekļūt lietotājvārdiem un e-pastiem, pastāstīja Bergmanis.
“Tā sākumam ir pilnīgi pietiekama informācija, lai varētu sākt veidot uzbrukumus. (..) Ja mums ir kontaktinformācija, iespējams cilvēkus uzrunāt personīgi. Var sākt veidot pikšķerēšanas e-pastus, turklāt ticamus,” pastāstīja eksperts.
Viņš skaidroja, ka liela daļa cilvēku ir iemācījušies atpazīt krāpnieciskus e-pastus, kuros, piemēram, paziņo par miljona eiro vinnēšanu un prasa atsūtīt bankas konta numuru. Savukārt no “LinkedIn” iegūtie dati ļauj krāpniekiem daudz personiskāk uzrunāt cilvēkus.
Lai gan par tā sauktās pikšķerēšanas e-pastiem daudz tiek runāts, tomēr daļa iedzīvotāju tos aizvien neatpazīst.
Lai neuzķertos uz šādu krāpnieku izliktajiem slazdiem, Bergmanis mudina cilvēkus, saņemot aizdomīgus e-pastus, kritiski vērtēt to saturu un piedāvājumus. “Teiksim, vai jūs bieži laimējat pilnīgi jaunus telefonus loterijā, kurā jūs pat nenopērkat loterijas biļeti?” viņš vaicā.
“Un otrs – vai informācija, kas tiek prasīta, atbilst kopējai dzīves pieredzei. Nesen bija krāpnieki, kas piedāvāja kaut ko pirkt, piedāvāto savākt ar kurjerdienestu, bet it kā kurjerdienesta lapā jāievada [bankas] kartes dati. Bet parasti, lai varētu saņemt naudu, pietiek ar konta numuru. Kāpēc tad šeit jāievada kartes numurs un drošības kods? Tātad kritiskā analīze,” skaidro eksperts.
Savukārt uzņēmumos un citās darba vietās iesaka pirms naudas pārskaitījumiem sazināties ar potenciālo darījuma partneri vairākos datu kanālos. Piemēram, ja ierasti komunicē daudzos e-pastos, tad pirms pārskaitījuma derētu sazvanīties vai satikties virtuālajā sapulcē vai klātienē.
Attiecībā tieši uz “LinkedIn” piedzīvoto datu ieguvi Bergmanis norādīja, ka lietotājiem der nomainīt šajā vietnē savu paroli un izturēties kritiskāk.
