Dienas ziņas

Paralimpieši dodas uz Tokiju

Dienas ziņas

Daugavpilī kompensēs satiksmes pārvada radītās neērtības

Atklāts atjaunotais Ķemeru vēsturiskais parks

Ķemernieki priecājas par atjaunoto parku un bažījas par sanatoriju jeb «balto kuģi»

Ķemeros īstenots pēdējā simtgadē lielākais projekts - atjaunots vēsturiskais parks, restaurēts ūdenstornis un sakārtota parkam piegulošā infrastruktūra. Ķemernieki to sauc par ilgi gaidīto attīstības sākumu, tomēr vienlaikus pauž bažas par gadiem ilgi iekonservēto sanatoriju jeb "balto kuģi".

Sagaidot Ķemeru svētkus, pēc gandrīz divu gadu darba piektdien, 13. augustā, tika atklāts atjaunotais Ķemeru vēsturiskais parks.

20 hektāru lielā Ķemeru parka vēsture aizsākusies pirms vairāk nekā 180 gadiem, kad tika uzcelta pirmā kūrmāja, un Rīgas daiļdārznieks Kārlis Vāgners šeit sāka īstenot savu ieceri par skaistu un pilnvērtīgu parku.

Jūrmalas valstspilsētas domes attīstības pārvaldes infrastruktūras un investīciju projektu nodaļas vadītāja Baiba Birzniece norādīja: "Vāgneram bija iecere un ideja par to, ka parkam jābūt krāšņam, tādēļ netaupām. Liekam iekšā labāko, kas mums ir pieejams. Attiecīgi arī mēs to esam darījuši, ieguldot finansējumu, tai skaitā arī no pašvaldības, radot sajūtu par krāšņumu, par svētkiem. Tādu lepnības un piederības sajūtu savai vietai un valstij."

Parka atdzimšanai izlietoti 9,5 miljoni eiro. Veicot pārbūvi, nostiprināti Vēršupītes krasti, atjaunoti 12 tiltiņi, paviljoni un rotondas, kā arī mazās arhitektūras formas.

Ainavu arhitekte Natālija Ņitavska sacīja:

"Tie 20 hektāri arī bija tas grūtākais. Īstenībā laikam grūtākais bija savienot kultūrvēsturisko, dabas aizsardzību ar visām mūsdienīgajām prasībām. Ļoti daudz vērtīgus kokus salāgot ar tām vajadzībām, ko mēs gribam."

Par industriālo tūrisma objektu kļuvis arī vēsturiskais ūdenstornis, kas joprojām pilda arī savas funkcijas. Ķemeros tas ir lielākais attīstības projekts teju pēdējā simtgadē. Ķemerniekiem tas liekot domāt, ka kontrastu laiku nomainīs izaugsmes laiks.

Ķemeru iedzīvotājs Iļja sacīja:

"Viennozīmīgi kaut kas būs. Es teiktu, ka cilvēki to ir pamanījuši. Notiek arī māju rekonstrukcija, tiek sakārtoti īpašumi. Varētu teikt Ķemeriem ir jauna elpa."

Raizējas par "balto kuģi"

Savukārt Ķemeru iedzīvotāju biedrības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stulpiņš uzsvēra: "Kemernieki, protams, par projektu ir priecīgi un sagaida, ka nākotnē tālāk ko būvēs, bet lielākā problēma mums ir "baltais kuģis". Te nu vajadzētu iesaistīties valdībai un atņemt tiem īpašniekiem vai kā. Lai tas "kuģis" strādā, jo ar parku vien jau mēs, ķemernieki, neizdzīvosim."

Pašvaldības pārstāve Birzniece skaidroja, ka neliela rosība norisinoties arī "baltajā kuģī".

"Protams, mēs gribētu, lai viss notiek daudz straujāk, bet arī mūsu parka atjaunošanas iecere kavējās. Pēc sākotnējā plāna nobīde laikā mums ir divi gadi, līdz ar to dosim iespēju arī uzņēmējiem realizēt savus plānus," viņa teica.

Ķemeru kūrortu slēdza 1995. gadā. Šobrīd Ķemeru kūrorta rajons ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt