Programmu galvenā jēga esot sniegt atskaites punktu sīkākām diskusijām, kas notiek medijos. „Tad vēlētājs paņem tās lietas, kas viņam šķiet nozīmīgas – dažkārt kāds sīkums no programmas, dažkārt citi faktori, teiksim – cik labi kandidāts spēj programmu aizstāvēt, citreiz ar programmu nesaistītas lietas, piemēram, suģestējošā kandidāta personība, kas liek viņam uzticēties,” saka Kažoka.
Šogad Rīgas programmas, šķiet, rakstītas ar vēlmi neizcelties, vērtē Kažoka, protams, ar dažiem spilgtiem izņēmumiem, ko cilvēki arī pamana. Lielajām un pieredzējušajām partijām vidējais programmu kvalitātes līmenis ir augstāks, tomēr arī mazu partiju piedāvājumā var atrast kādas idejas, ko lielās partijas var pārņemt, redzot, ka vēlētājiem tās patīk.
Kažoka arī uzskata, ka šajās pašvaldību vēlēšanās programmām būs lielāka nozīme nekā iepriekš, jo šogad izteikti aktīvāk darbojas mediji – tie programmas analizē un uzdod par tām jautājumus priekšvēlēšanu debatēs.
Šogad diskusijas televīzijā notiek arī par mazo novadu pašvaldībām. Aktīvāki kļuvuši arī cilvēki sociālajos tīklos, kur deputātu kandidātiem par programmu tagad var uzdot jautājumus bez starpniekiem, uzsver Kažoka.
