"Man šķiet, ka Krišjānis Kariņš ir izvēlējies labu brīdi, kad atkāpties no amata. Viņš atrodas popularitātes... neteikšu, ka virsotnē, bet tuvu tai savu vēlētāju vidū, vienlaikus ir acīmredzami, ka ir sākusies lejupslīde, un šādos apstākļos politiķim ir labāk demisionēt tad, kad viņš vēl ir populārs," sprieda sabiedriskās politikas centra "Providus" direktore, politoloģe Iveta Kažoka.
Politologs, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Ikstens savukārt atzina, ka viņam "patiešām ir žēl, ka Latvijas sabiedrība ir pazaudējusi šos divarpus mēnešus un tie ir veltīti, lai izglītotu Kariņa kungu un "Jauno Vienotību" par dažām ābeces patiesībām politikā".
Bet politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja Lelde Metla-Rozentāle domā, ka arī "Jaunā Vienotība" saprot, ka "vislabāk būtu ne tikai trīs partijas".
"Varbūt, ka šī personāliju nomaiņa varētu būt veids, kā tuvināt "Apvienoto sarakstu" valdībai un ļaut teikt, ka šādā gadījumā viņi ir gatavi pievienoties un veidot četru partiju valdību," sacīja Metla-Rozentāle.
Bet Ikstens norādīja, ka mēs esam redzējuši, ka Kariņš "bieži vien maina savus viedokļus, un visnotaļ dramatiski, kā tas arī ir gadījies tagad, kad
viņš vēl piektdien teica, ka nemetīs plinti krūmos, bet šodien pusdienlaikā plinte aizlidoja krūmos ar plašu vēzienu".
Runājot par iespējamiem premjera amata kandidātiem, Kažoka redz trīs kandidātus, "kas, manuprāt, gribētu būt premjerministri. Viens ir Arvils Ašeradens, finanšu ministrs, Evika Siliņa, labklājības ministre, un Anda Čakša, izglītības un zinātnes ministre. No šiem trim kandidātiem, manuprāt, vislabākās izredzes ir Ašeradenam vai Siliņai".
No atzinības vārdiem līdz secinājumam, ka Kariņam bija laiks atstāt amatu – LTV uzrunāto iedzīvotāju domas par valdības maiņu, Kariņa demisiju, līdz šim paveikto un nākamo premjeru iedzīvotāji atšķirīgas.
KONTEKSTS:
Balsu sadalījums 14. Saeimā (situācija 2023. gada augustā):
- “Jaunā Vienotība” – 26
- ZZS – 16
- “Apvienotais saraksts” – 15
- Nacionālā apvienība – 13
- “Progresīvie” – 10
- “Stabilitātei!” – 10
- “Latvija pirmajā vietā” – 8
- Pie frakcijām nepiederoši deputāti – 2
Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem panākt koalīcijas paplašināšanu, iekļaujot tajā arī opozīcijā esošos Zaļo un Zemnieku savienību un "Progresīvos", un arī nepanākot pašreizējo koalīcijas partneru – Nacionālās apvienības un "Apvienotā saraksta" – piekrišanu vienoties par vairākiem līdz gada beigām izdarāmiem darbiem, sākotnēji paziņoja, ka sāks sarunas par jaunas valdības veidošanu, bet nedemisionēs, bet pēc dažām dienām tomēr nolēma demisionēt un aicināt "Jauno Vienotību" izvirzīt citu premjera amata kandidātu.
Kariņš savu otro valdību izveidoja divarpus mēnešus pēc 14. Saeimas vēlēšanām. Taču valdība sāka šūpoties pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam. Tādēļ valdību veidojošās partijas "Jaunās Vienotības" kandidātu Edgaru Rinkēviču par prezidentu ievēlēja ar opozicionāru — ZZS un "Progresīvo" — balsīm.
