Brīvības iela Centrā, tilti pāri Daugavai, kas savieno Rīgas centrālo daļu, Krastmala, kā arī maršruts, kas ved no Purvciema uz Rīgas centru pa A. Deglava un Avotu ielu ir noslogotākie ikdienas velomaršruti, kuros trūkst pienācīgu velojoslu, norāda “Velodati”.
Izmantotākie maršruti ar speciāli velobraucējiem paredzētu vietu ir Brīvības iela no Teikas līdz VEF tiltam un Lāčplēša iela. Arī velobraucēju kritizēto rekomendējošo velojoslu Barona ielā izmanto daudzi. Pārdaugavā izmantotākais ir Vecrīga - Imanta posms līdz Botāniskajam dārzam.
Mazāk tiek izmantotas velojoslas Dzirnavu un Elizabetes ielā. Pa Brīvības ielu bieži apbraukts tiek arī veloceļa Centrs - Berģi posms, kas iestiepjas vēsturiskajā centrā, novirzoties uz Valdemāra un vēlāk Skolas ielu.
Tādējādi pētījuma rezultāti parāda, ka visvairāk velobraucēju ir iecienījuši Brīvības ielu, kas Vecrīgā pārtop Kaļķu ielā un tālāk virza velobraucējus pāri Akmens tiltam.
Velosatiksmes attīstības koncepcijas līdzautors Dainis Kreilis norāda, ka vienīgā vieta, kur patiešām būtu grūti izveidot veloceliņu ir posms starp Ģertrūdes ielu un Lāčplēša ielu. Citviet veloceliņu traucē ierīkot politiskās drosmes trūkums.
Projekts "Velodati" tapa pateicoties bezpeļņas iniciatīvai Datu skola, kas veica datu vākšanu no pūļa laikā no 1. maija līdz 9. jūnijam. Projekta rezultāti ir apkopoti interaktīvā tiešsaistes kartē šeit. Karte parāda vairāk nekā 500 unikālus maršrutu ierakstus, ko ar viedtālruņa palīdzību ierakstījuši un iesūtījuši 156 velobraucēji. Tas ļauj velosatiksmes intensitāti Rīgas ielās aplūkot ar +/- 7% precizitāti.
Datu vākšana tiek turpināta. Projekta rezultāti tiks piedāvāti Rīgas Domes Satiksmes departamentam kā papildus informācija lēmumu pieņemšanā par velosatikses attīstību galvaspilsētas ielās.