Darbadienas rītā automaģistrāles A13 un Kārsavas Vienības ielas krustojumā automašīnas brauc viena pēc otras – vieglajos auto cilvēki dodas uz darbu, bet tālbraucēji šo ceļu izmanto, lai šķērsotu robežu un preces nogādātu Krievijā, līdz kurai pa krietni izdangāto ceļu no šejienes ir vien 13 kilometri.
Tepat pie krustojuma satiktie kārsavieši pārliecināti – krustojums ir slikti pārredzams, bet gājēju pāreja pāri šosejai ir slikti izgaismota.
Vienības ielas krustojuma ar šoseju A13 un atlikušā ceļa posma līdz Krievijas robežai rekonstrukcijas plānošana uzsākta vēl pirms pieciem gadiem. Kā uzsver Kārsavas novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka, diemžēl līdz pierobežai nauda šis mērķim tā arī neesot atnākusi. Par spīti amatpersonu solījumiem un jau izstrādātajam starptautiskas nozīmes ceļa pārbūves projektam.
“2017. un 2018. gadā notika autoceļa virsmas pārbūves plānošana. Arī Kārsavas pilsētas teritorijā, jo Šosejas iela ir šosejas A13 daļa un šeit bija plānots izbūvēt riņķveida krustojumu. Mēs diskutējām ar projektētāju, sniedzām savus ieteikumus gan par trotuāru garumu, gan par apgaismojumu. Spriedām pat par tādām niansēm kā pieturu nosaukumi, kas būs pie šī krustojuma.
Viss liecināja, ka 2019. gadā notiks paredzētā būvniecību, taču 2018. gada otrajā pusē atklājās, ka mūsu projekts tiek atlikts uz nezināmu laiku,” vēsturi izklāsta Silicka.
Krustojumu ar šoseju A13 vietējie iedzīvotāji un arī pašvaldība uzskata par bīstamu, jo satiksmes negadījumos te cietuši ne tikai transportlīdzekļi, bet arī cilvēki, Pavisam nesen krustojumā uz gājēju pārejas notrieks jaunietis, stāsta Ināra Silicka.
“Mēs uzrakstījām vēstuli LR Satiksmes ministrijai un ''Latvijas Valsts ceļiem'' ar lūgumu paskaidrot, kad tad notiks šī krustojuma pārbūve, kad šie 13 kilometri tiks salaboti? Mūs uztrauc tas, ka 2018. gadā minētajā krustojumā notika seši ceļu satiksmes negadījumi, un 2019. gadā jau noticis vēl viens ceļu satiksmes negadījums. Mēs lūdzām, ja nav iespējams izveidot apļveida kustību, tad vismaz lai tiktu uzliktas ceļa zīmes uz dzeltenā fona vai arī tiktu uzlikts ātruma mērīšanas displejs,” stāsta Silicka.
''Latvijas Valsts ceļu'' nostāja šajā jautājumā ir strikta – valstī esot daudz bīstamāki krustojumi, kur iet bojā cilvēki, tāpēc prioritāte ir to pārbūvei un drošībai.
“Bija plānots, ka šosejas A13 ceļa posmā, kura sastāvā ir arī minētais krustojums, varētu tikt veikta rekonstrukcija, izstrādāts arī projekts šai rekonstrukcijai. Taču finansējums būvdarbu veikšanai nav piešķirts un finansējuma trūkuma dēļ šī pārbūve nenotiks tuvākajā laikā.
Savukārt, runājot par krustojumu, jāpiezīmē, ka tas nav “”melnais punkts” un arī statistika rāda, ka laikā no 2014. līdz 2018. gadam uz gājēju pārejas te ir noticis viens negadījumus, un bijuši vairāki satiksmes negadījumi uz mazākas nozīmes ceļa. Šī nav tā vieta valsts mērogā, kura būtu starp pirmajām, kur būtu jāveic kādi uzlabojumi,” norāda ''Latvijas Valsts ceļu'' komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova.
Kārsavas pašvaldība, uzstādot videonovērošanas kameru un papildu ielu apgaismojumu, nolēmusi pilsētas ielas un starptautiskas nozīmes šosejas krustojumu savu iespēju robežās padarīt drošāku gan gājējiem, gan autovadītājiem, negaidot, kad šī vieta iekļūs Latvijas “melno punktu” kartē, kura pašlaik atzīmēti ap 100 šādu punktu.
