Ārkārtas stāvokļa izsludināšana vienkāršošot atsevišķu jautājumu sakārtošanu, piemēram, varēs ātrāk veikt iepirkumus ceļu atjaunošanai. “Līdz ar to varēsim ātrāk un efektīvāk rīkoties,” piebilda Kārsavas domes pārstāve.
Arī Ludzas novadu dome pirmdien lemj par aicinājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (Zaļo un zemnieku savienība) izsludināt ārkārtas stāvokli. Ludzas domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs norādīja, ka novadā mazāk ir cietusi infrastruktūra, bet lieli zaudējumi ir lauksaimniekiem.
Iepriekš arī lauksaimnieki pauduši mudinājumu nekavēties ar ārkārtas stāvokļa izsludināšanu, norādot, ka pretējā gadījumā saimniecībās būs problēmas ar sadarbības partneriem un noslēgtiem līgumiem.
Abos novados pagaidām radušos zaudējumus vēl nevar aplēst, jo situācija joprojām ir mainīga.
Tāpat premjers Kučinskis pirmdienas vakarā dosies uz Līvāniem, kur tiksies ar Latgales reģiona pašvaldību vadītājiem, lai apspriestu situāciju, kāda radusies reģionā pēc pagājušajā nedēļā piedzīvotajām lietavām.
Ziņots, ka augustā Latgalē piedzīvotas ilgstošas un stipras lietavas, kas bijušas stiprākās valsts austrumos kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma. Daudzviet arī applūduši lauki un māju pagrabi. Savukārt upēs ūdens līmenis kāpis par diviem metriem, mazajās upēs gan ūdens kāpums ir beidzies.
Diennakti ilgušās lietavas visplašāk skārušas Latvijas austrumu un ziemeļu daļu. Ziemeļlatgalē pilnībā applūdušas plašas lauku teritorijas un bloķēta satiksme vairākos vietējas un reģiona nozīmes ceļos.
Plūdu radītie zaudējumi lauksaimniekiem varētu sasniegt vairākus miljonus eiro, arī lietavu postīto ceļu sakārtošanai vajadzēs vienu miljonu eiro.
