Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Liepājas domē nav saņemts Ģ. Kronberga atlūgums

Kārsavā plūdu sekas jūt arī šogad

Kārsava vēl izjūt plūdu sekas un pārmet valdībai - «par mums aizmirsa»

Katastrofa beidzās, valstī sākās citas problēmas, un par mums aizmirsa – tā vienu gadu pēc gadsimta lietavām un plūdiem situāciju Kārsavas pusē raksturo novada priekšsēdētāja Ināra Silicka (ievēlēta no Zaļo un Zemnieku savienības).

Laikā, kad bija izsludināts ārkārtas stāvoklis, ministrijas solīja valsts finansiālu palīdzību Kārsavai Šņitkas upes attīrīšanā, šobrīd pašvaldība šo darbu veic pašu spēkiem. Arī lauksaimnieki - kā graudkopji, tā lopu audzētāji -vēl arvien izjūt zaudējumus un plūdu nodarītās sekas.      

Ceļš uz saimniecībām Kārsavas novadā pirms viena gada bija jāmēro pāri laukiem ar laivu. Šogad sausums ir darījis savu, tomēr zemnieki vēl aizvien nav atguvušies no lielajiem zaudējumiem.  

Saimniecības “Margrietiņas” īpašnieks Normunds Noviks audzē vairāk nekā 40 gaļas lopus, un pērn plūdu dēļ viņam no aptuveni 100 hektāriem zālāju siena ruļļos neizdevās pārvērst teju ceturto daļu. Barība, kuru viņš vēl paguva sagatavot, strauji bojājās, un ziemā lopiem radās smagas veselības problēmas, kas savukārt šogad lika ganāmpulku samazināt.

Barības dēļ dažiem lopiem sākās problēmas ar elpošanu, “arī dzemdības bija diezgan smagas lielākajai daļai, un šogad zaudējums ir tāds, ka nav ko uz Turciju atdot gandrīz, ja pagājušajā gadā es atdevu 10 galvas, šogad tikai četras, un tā ir visa mana peļņa, kas ir”, stāstīja Noviks.

Zaudējumus izjūt arī graudkopji. Saimniecības “Lūsēni” izpilddirektors Lauris Ļubka audzē graudus aptuveni 1000 hektāru platībā, un pērn izskalotā augsne apvienojumā ar sausuma periodu šī gada ražas apjomus samazināja par vismaz trešdaļu.

“Tas, ka tika izskalotas vērtīgās barības vielas, tas ir viens. Bet, es domāju vairāk finansiālā ziņā, ka cilvēkiem tāpat ir kredītsaistības, vienalga lietoti mēslojums, augu aizsardzības līdzekļi, par to visu ir naudiņu zemnieciņš samaksājis. Pēc pagājušā gada grūti atgūties, tas prasīs ne vienu vien gadu,” sprieda Lauris Ļubka.

Kārsavas novada domes priekšsēdētāja gan pauda neapmierinātību par nesaimniecisku valsts domāšanu. Vēl 2016. un 2017. gadā ''Valsts nekustamie īpašumi'' Eiropas projekta gaitā attīrīja Šņitkas upi līdz Kārsavas teritorijai, trīs kilometrus pilsētas robežās atstājot neaiztiktus.

“Ir gan sanesumi, gan arī dažādi sabiezējumi, kas tur viss paliek upē, un tas radīja šo lielāko problēmu,” sacīja Ināra Silicka.

“Mums no Pleskavas apgabala, no Krievijas ieiet iekšā divas dolomīta plāksnes. Un var redzēt, ka padomju laikos, kad tika liktas caurtekas, un arī vēlāk, tās tika uzliktas virsū uz tiem dolomītiem, līdz ar to – upes ūdens neaiziet projām, tas nevar ietecēt Rītupē, bet tas iziet plašumā,” norādīja Silicka.

Plūdu laikā valdība solīja upes sakārtošanai piešķirt finansējumu, tomēr vēlāk uz pašvaldības atgādinājuma vēstulēm par to atbildēs vien ieteikts aptuveni 300 000 eiro vērto projektu par Šņitkas upes atlikušā garuma attīrīšanu sniegt vides investīciju fondu konkursos.

Tomēr atbalsts tajos nav gūts.

“Viens no projektiem bija, kurš paredzēja uz visu Latviju, ja mani neviļ atmiņa, 250 000 [eiro], kur viens mūsu pašu Kārsavas projekts šo summu pieprasīja. Bet otrs projekts, kurā mēs mēģinājām startēt, viņš bija paredzējis publisko ūdeņu atbalstu, bet Šņitka mums nav publiskā,” stāstīja novada vadītāja.

“Katastrofa pagāja, sākās citas problēmas Latvijā, mūs aizmirsa,” secināja Silicka.

Šobrīd viena upes posma virsējā kārtā attīrīta par pašu naudu, nākamā gada budžetā cerot iekļaut līdzekļus arī pārējiem posmiem. Tomēr, piemēram, šķīdināt dolomītu pašu spēkiem novads nespēj.  

Kārsavas novadā pērn plūdu dēļ cieta arī ceļi, caurtekas, mazdārziņi un cita veida infrastruktūra, no šiem zaudējumiem novads pakāpeniski jau ir atguvies.

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti