„Ūdens līmenis mūsu upītē ir krities par vienu centimetru. Tas jau, varētu teikt, ir pozitīvs rādītājs – par vienu centimetru ir zemāks,” saka Kārsavas novada domes deputāts Pēteris Laganovskis, „bet kopumā mūsu zemīte ir tā pielijusi, piemirkusi, ka līdz pat šim izskalo autoceļus mūsu pašvaldībās.”
Kā stāsta Laganovskis, arī sestdien, 26.augustā, bijuši vairāki pārrāvumi uz autoceļiem. Palīdzība cilvēkiem sniegta ar laivām, palīdzot robežsargiem. Citi cīnās ar plūdiem, rokot grāvīšus.
Savukārt Baltinavā ūdens nošķīris 40 saimniecību. Sarežģīta situācija izveidojusies pie Kūkovas upes, kas tek gar Krievijas robežu.
Kā stāsta Baltinavas novada domes priekšsēdētāja Sarmīte Tabore, Baltinavā ir apmēram 15 ceļu pārrāvumi.
"Smagi ir ar ceļu Kārsava-Viļaka. Tur faktiski kādas 40 mājsaimniecības nevar tik ne uz priekšu, ne atpakaļ. Labi, ka kādam tur nevajag ātro [palīdzību], jo ātrie nevar līdz tām mājsaimniecībām nevar," saka Tabore. "Divas līdz trīs saimniecības nevar pienu izvest ārā. Un, protams, vislielākā sāpe mums ir lielie zemnieki - divas lielās saimniecības, kuras apsaimnieko vairāk nekā 2000 hektārus lauku, jo viņu saimniecības faktiski ir nogrieztas. Vēl ir trīs saimniecības ar gaļas lopiem. (..) Apdraudējums ir tāds, ka tie lopi var sākt peldēt un pārpeldēt pat pāri robežai."
Jau vēstīts, ka kopumā piektdienas vakarā plūdu dēļ bija slēgti 11 vietējie autoceļi, viens reģionālais autoceļš. Transporta kustība ir atjaunota uz autoceļa A13 starp Rēzekni un Kārsavu.
Ziņots, ka šonedēļ Latgalē piedzīvotas ilgstošas un stipras lietavas, kas bijušas stiprākās valsts austrumos kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma. Daudzviet arī applūduši lauki un māju pagrabi. Savukārt upēs ūdens līmenis kāpis par diviem metriem, mazajās upēs gan ūdens kāpums ir beidzies.
Lielākie finansiālie zaudējumi skars tieši lauksaimniekus, jo nupat sākta ražas novākšana un ziemāju sēja. Piektdien Ziemeļlatgales pašvaldības apmeklē Zemkopības ministrijas pārstāvji, lai kopīgi lemtu par turpmāko rīcības plānu.
