Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Skaidras naudas izzušana nav tuvāko gadu jautājums

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Rīgas pils Kastelas pārbūvē projektētājus satrauc valsts dzīšanās pēc termiņiem

Kad ūdens sāk smelties mutē, atceras par meliorācijas sistēmu

Kad ūdens sāk smelties mutē, atceras par meliorācijas sistēmu

Kopumā vasaras nogalē stipro lietusgāžu izraisīto plūdu dēļ Latgalē vien ceļiem un infrastruktūrai radītie zaudējumi krietni pārsniedz 4 miljonus eiro, taču tie nebūt nav pēdējie aprēķini, jo zemniekiem radītie zaudējumi vēl tikai tiek apkopoti. Pēc plūdiem, analizējot ārkārtas situāciju izraisījušos iemeslus, atbildīgie dienesti atzīmēja ne vien kritiskos laika apstākļus, reģiona reljefu un ģeoloģiskās īpatnības, bet arī neapmierinošo, pat kritiskā stāvoklī esošo valsts meliorācijas sistēmu.

“Te bija jūras”

“Te, kur mēs tagad stāvam, bija jūras, te divas nedēļas stāvēja ūdens,” Kārsavas novada Mežvidu pagasta zemnieku saimniecības “Signija” īpašnieks Juris Poikāns savus augusta nogales spēcīgajās lietavās izpostītos laukus apseko vai ikdienu.

Viņam ir izdevies nokult vien 300 hektārus labības, tikpat daudz sējumu vēl aizvadītajā nedēļā atradās uz lauka. Cerība, ka no šogad tik daudzsološās ražas izdosies novākt vēl kādu hektāru, sarūk ne pa dienām, bet pa stundām. Lai arī pēdējās dienas ir ievērojami sausākas un siltākas, lauki daudzviet ir tik pārmitri, ka ar tehniku tajos joprojām nav iespējams iebraukt.

50 stundas ilgušajās stiprajās lietusgāzēs, kad uz vienu kvadrātmetru zemes nolija vairāk nekā 200 litri lietusūdens, saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) pašreizējiem datiem Latgalē applūda vairāk nekā 15 000 hektāri lauku, sabojātas caurtekas.

Nelielie dažviet sakoptie, dažviet aizaugušie meliorācijas grāvji, strauti un upītes pārvērtās upēs un appludināja tīrumus un pļavas, sabojājot gan nelielos pašvaldības ceļus, gan valsts nozīmes šoseju.

Ārkārtas stāvoklis tika izsludināts 29 Latgales novados.

Plūdus veicināja arī reljefa īpatnības

Runājot par iemeslu, kāpēc ilgstošās lietavas izraisīja tik vērienīgus plūdus Latgalē, ģeoloģijas doktors Juris Soms atzīst, ka, protams, pirmais un galvenais iemesls ir stiprās lietusgāzes, taču esot arī citi iemesli – reģiona ģeoloģiskās un reljefa īpatnības.

“Kārsavas novadā liela daļa zemes virsmas veido tāds materiāls, kurš diezgan grūti uzsūc ūdeni. Tā ir morēna, mālaina vide, kur ūdens tāpat grūti iesūcas augsnē, bet, ja diennaktī izlīst pāris desmiti spaiņu uz kvadrātmetru, tad pat ļoti labos apstākļos tam ūdenim nav kur likties. Un vēl vairāk, ja tas ūdens sūcas dziļāk zemē, tad priekšā vēl ir dolomīts, caur kuriem tiem virszemes ūdeņiem vēl grūtāk nonākt dziļāk,” skaidro Soms.

Soms zina teikt, ka ne tikai apakšējais dolomīta slānis neļauj lielākam ūdens daudzumam ātri iesūkties zemē, bet arī vājā ūdens caurtece Ziemeļaustrumltagalē - te ir pārsvarā līdzenumi, kas rada applūšanas draudus, jo ūdens novadīšana ir efektīva līdz brīdim, kamēr tam ir kur plūst un aizplūst.

Vietējie vaino nesakārtotu meliorācijas sistēmu

Tajā pašā laikā gan amatpersonas, gan vietējie galvenokārt tomēr uzskata, ka viens no būtiskiem plūdu iemesliem ir vēl padomju laikos Latvijā izbūvētā meliorācijas sistēma, kas gandrīz 20 gadus nav ne atjaunota, ne nopietni kopta.

“Mums pēcpadomju periodā sākotnēji meliorācija saistījās ar vārdu okupācija, un laikam tāpēc arī pēdējos 25 gadus par to netika runāts,” saka zemnieku saimniecības “Ezerlīči” īpašnieks Aivars Trons.

Viņš Ciblas novadā apsaimnieko nedaudz vairāk par 1000 hektāru, sējumu platība ir vairāk nekā 800 hektāru. Viņš uzskata, ka lielie plūdi Kārsavas novadā nebūtu bijuši tik postoši, ja gan valsts, gan zemju īpašnieki un lauksaimnieki būtu daudz atbildīgāk izturējušies pret meliorācijas sistēmas atjaunošanu un uzturēšanu.

“Varbūt tagad mēs par meliorāciju vairāk sākām runāt, jo nāca struktūrfondi - lielās naudas, kuras varēja apgūt. Naudas ir izlietotas, ir veiktas renovācijas valsts grāvjiem. Bet, ja mēs runājam konkrēti, tad lielā daļā Malnavas pagasta, Zvirgzdenes pagasta, Pušmucovas pagasta visa tā meliorācijas sistēma nav saistīta ar Daugavas noteces baseinu, tā ir saistīta ar Veļikajas upes baseinu, kas iet uz Krieviju. Tā ir Rītupe un pārējās upes, kas vērstas uz Krievijas pusi. Un, tā kā upes tek uz Krieviju, tās līdz šim brīdim nav ne tīrītas, ne koptas,” saka Trons.

Zemnieks pārliecināts - lai zemes īpašnieki ieguldītu savus un piesaistītu Eiropas Savienības līdzekļus meliorācijas sistēmas uzturēšanā un atjaunošanā, ir jābūt pārliecībai, ka meliorācijas sistēma darbosies. Un to var nodrošināt tieši meliorācijas sistēmas valsts daļas sakārtošana.

Atklājot, ka savā saimniecībā katru gadu meliorācijas atjaunošanai iegulda prāvus līdzekļus, Aivars Trons uzsver – ir lietas, ko viņš varot sakārtot pats, ir lietas, ko var sakārtot caur struktūrfondiem, bet ir lietas, kuras ir jāsakārto valstij.

“Valstij ir jāsakārto visas tās lielās ūdens noteces, kuras no maziem koplietošanas grāvīšiem aizvada ūdens daudzumu projām, vai nu tas ir uz Daugavu, vai nu tas ir uz Veļikajas baseinu. Konkrēti Malnavas pagastā mums bija situācija, ka valsts grāvis līdz mūsu laukiem ir iztīrīts, tas savāc ūdeni no vairākiem novadiem, bet ūdens atduras pret Kārsavas ielu caurtekām, kuras, apgūstot Eiropas naudu, ir ieliktas pusotru metru augstāk, nekā ir novadgrāvju nulles atzīme, un veido dabīgo dambi,” stāsta Trons.

Kārsavas novada Mežvidu pagasts bija viens no tiem, kur šīs vasaras nogales plūdi gan lauksaimniekiem, gan infrastruktūrai nodarīja vislielākos postījumus. Vietējais zemnieks Juris Poikāns šeit apsaimnieko 600 hektāru zemes, 85 % no tiem meliorēti vēl padomju laikos.

Zemnieks uzskata - ja netiek kārtībā uzturētas valsts nozīmes ūdensnotekas, tad viena īpašuma un koplietošanas meliorācijas sistēmas tīrīt nav lietderīgi.

“Tepat grāvis, kas uz Iču tek, tur tā aizsprostots – aizaudzis ar krūmiem, sagāzušies koki, tā aizdambēts vietām, ka ūdens gandrīz netek, un arī bebri palīdz,” stāsta Poikāns.

Dažviet meliorācijas sistēma sabojāta apzināti  

Tiesa, vēl pirms desmit gadiem pēc Zemkopības ministrijas pasūtījuma ir veikta dambju un valsts nozīmes ūdensnoteku apsekošana. Jau tolaik iegūtie rezultāti apliecināja, ka aptuveni 80% valsts un valsts nozīmes ūdensnoteku ir piesērējušas un aizaugušas un ka valsts meliorācijas sistēmu uzturēšana ir veikta mazos apjomos, kas ir pasliktinājis kopējo meliorācijas sistēmu tehnisko stāvokli.

Pēdējos gados, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu, “Valsts nekustamie īpašumi”, kas uzrauga un apsaimnieko galveno un lielāko meliorācijas sistēmas daļu valstī, ir uzsākuši gan notekgrāvju, gan upju un aizsargdambju sakārtošanu, šobrīd Austrumlatvijā dažādās stadijās darbs norit pie turpat vai 40 projektiem.

Poikāns meliorācijas sistēmu savā zemē pašlaik ir tikai uzturējis kārtībā – mainījis nav neko, jo tam ir nepieciešami lieli līdzekļi.

Viņš arī novērojis, ka reģiona zemnieki vai zemju īpašnieki lielākoties ne vien grēko nekopjot, bet citreiz pat iznīcinot notekgrāvjus. Kārsavas novadā kādreiz vienoto lauku meliorācijas sistēmu saēd ne tikai laika zobs vai pamestība novārtā, tā apzināti tiek bojāta, apmežojot arī meliorēto lauksaimniecības zemi.

Arī pašvaldības nestiedz risināt meliorācijas problēmas

Vēl viena būtiska un līdz šim laikam īsti nerisināta problēma ir koplietošanas meliorācijas sistēmas uzturēšana. No visām meliorācijas kadastrā reģistrētajām meliorācijas sistēmām aptuveni 30% veido koplietošanas meliorācijas sistēmas. Šo meliorācijas sistēmu ekspluatācija, uzturēšana un atjaunošana savlaicīgi netiek veikta, ko var izskaidrot ar zemju īpašnieku nespēju vienoties par kopīgiem minētajiem pasākumiem.

Pēc izmaiņām meliorācijas likumā pašvaldības, izdodot saistošos noteikumus, var veikt iniciējošus un rosinošus pasākumus, lai risinātu šo problēmu, jo daļa koplietošanas meliorācijas sistēmu ir cieši saistītas ar pašvaldību īpašumā pārņemtajām būvēm - polderu sūkņu stacijām, aizsargdambjiem, novadgrāvjiem.

Taču pašvaldības vismaz līdz šim nesteidz iesaistīties šo problēmu risināšanā.

Piemēram, Kārsavas novada pašvaldībā šāds jautājums vismaz līdz šim nav skatīts.

Zemnieki sūdzas arī par nesakārtotu notekūdeņu sistēmu Kārsavā

Vasaras nogales lauku un sējumu applūšanā Kārsavas novadā zemnieki vaino arī nesakārtoto caurteku un notekūdeņu sistēmu pilsētā.

Šie plūdi pierādījuši, ka daļēja kāda notekgrāvja, strauta vai upītes posmu sakārtošana nerisinot problēmu kopumā.

Tā pirms pāris gadiem “Valsts nekustamie īpašumi” veica Šņitkas strauta tīrīšanu lejup un augšup no Kārsavas pilsētas. Upītes posms pilsētā palika netīrīts - rezultātā applūdušas aptuveni 20 mājas, cietuši gan iedzīve, gan nekustamais īpašums, nosprostota ūdens padeve uz Krievijas pusi un rezultāts - applūduši lauki.

Kārsavieši, kuriem pašlaik nākas žāvēt un vēdināt applūdušas mājas, saimniecības ēkas, izzvejot ražu no applūdušajām siltumnīcām un mazdārziņiem, ir nikni uz pašvaldību, jo uzskata, ka tā, nepārdomāti pārbūvējot caurtekas zem tiltiem, rekonstruējot ielas un nemaz netīrot upes gultni pilsētas teritorijā, nav pietiekami nopietni izturējusies pret pilsētas applūšanu, kas notika ne tikai šovasar, bet bijusi arī katru pavasari.

Kārsava nebūt nav vienīgā pilsēta Latvijā, kur lietus kanalizācija un caurtekas lielākoties saglabājušās vēl no padomju laikiem, bet daudzviet, realizējot vērienīgus ielu rekonstrukcijas projektus, tikušas vai nu nepareizi iebūvētas, vai to nav vispār.

Kārsavas novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka, skaidrojot situāciju, kad applūda daļa Kārsavas pilsētas, atzīst, - plūdus radīja ne tikai dabas stihija, bet arī kļūdas, kas tika pieļautas, izbūvējot ūdensnovades sistēmu pilsētā gan padomju laikos, gan mūsdienās.

Ināra Silicka saka - Šņitkas upītē bija mēģināts iztīrīt upes gultni, taču padziļināt to, lai novērstu kaut vai ik pavasara plūdus, nebija iespējams, jo zem tās atrodas cietais dolomīta slānis. Arī finansiāli šādi darbi pašvaldībai neesot pa kabatai.

Plūdu radītie zaudējumi meliorācijas sistēmām – vismaz 500 000 eiro

Mēnesi pēc postošajām lietavām un plūdiem jau noskaidrots - valsts nozīmes meliorācijas sistēmām Latgalē plūdos nodarīti postījumi kopumā 13 novados, Līvānu novadā cietis Ošas poldera aizsargdambis un bojāta 31 valsts nozīmes ūdensnoteka, kā arī izskalotas vairāk nekā 30 caurtekas, bojāti nogāžu stiprinājumi, iztekas, gultnē izveidojušies sanesumi un piesērējums.

Valsts nozīmes ūdensnotekām un hidrobūvēm plūdu radīto bojājumu novēršanai nepieciešamās izmaksas pārsniedz pusmiljonu eiro.

“Mums ir vairāk nekā 4000 kilometru valsts nozīme ūdensnoteku apsaimniekošanā, vairāk nekā 100 kilometru aizsargdambju. Tas ir pamatā Lubānas ezera aizsargdambji un piegulošo teritoriju norobežošanai, un lielākais dambju skaits ir Ošas, Strimenes polderdambis, septiņas sūkņu stacijas...” skaidro “Valsts nekustamo īpašumu” Latgales meliorācijas daļas vadītājs Staņislavs Šķesters.

Pašlaik “Valsts nekustamie īpašumi” strādā valsts piešķirtā un Eiropas Savienības projektos apgūtā finansējuma ietvaros, taču pastāv gan Latvijas, gan Eiropas Savienības likumdošana, kas meliorācijas sistēmu valstī ir sadalījusi, un katram ir jārūpējas par savu lauciņu.

“Mūsu valstī pastāv četru veidu meliorācijas sistēmas - valsts nozīmes meliorācijas sistēma, koplietošanas meliorācijas sistēmas, kas pieder zemniekiem, kuriem pašiem tās ir jāuztur, jākopj, viena īpašnieka meliorācijas sistēmas un pašvaldības koplietošanas meliorācijas sistēma,” turpina Šķesters.

Tāpat Šķesters norāda, ka tikai pēdējos 5 – 7 gados gan valsts, gan zemnieki, apstākļu spiesti, pievērsās meliorācijas sistēmas atjaunošanai. “Valsts nekustamie īpašumi” dažāda veida meliorācijas pasākumus veica Latgales upēs, strautos un notekgrāvjos 300 kilometru garumā, taču, lai savestu kārtībā visu ilgi neuzturēto un nekopto sistēmu, valsts finansējums nebija pietiekams.

Savukārt pēc pārdzīvotajiem plūdiem gan novadā, gan pilsētā, Kārsavas pašvaldībā jau tiek izstrādāts plāns par pilsētu šķērsojošās upītes Šņitkas trīs kilometrus garās gultnes, kam apakšā ir dolomīta slānis, posma padziļināšanu. Pašvaldība šobrīd konsultējas ar speciālistiem un lemj, kādu metodi – urbšanu vai spridzināšanu - šo darbu veikšanai izmatot. Pēc sākotnējām aplēsēm Šņitkas upes padziļināšana izmaksātu ap pusmiljona eiro. Pašvaldība cer gan uz valsts, gan Eiropas Savienības finansiālu atbalstu.

Eksperts: 100% garantijas pret plūdiem nav

Taču, kā lēš meliorācijas speciālisti, pat sakārtojot meliorācijas sistēmu visā valstī, mūsdienās nav garantijas, ka, atkārtojoties līdzīgām augusta nogales postošajām lietavām, plūdu nebūs.

“Mums uz šo brīdi pretplūdu pasākumi tiek veikti punktveidā, plūdu riska analīzes, viss notiek punktveidā un, ja kaut ko izdarām - tas ir labi, bet tas ir stipri par maz. Tas viss kopumā jāskatās, gan plānojot ceļus, pilsētvidi kopā ar meliorāciju un pretplūdu pasākumiem. Tas ir kopīgs, liels plāns,” skaidro hidrotehnisko būvju inženieris, pretplūdu pasākumu speciālists Guntis Zilberts.

 “Tas, ko es ieteiktu pārskatīt, steidzīgi pārskatīt visus būvnormatīvus par caurtecēm un novadgrāvjiem, tos vajag pārskatīt, jo tie tiešām vairs neatbilst klimata pārmaiņām un ūdens novadīšanas vajadzībām,” saka Zilberts.

Līdz šī gada neprognozētajiem plūdiem novecojusī, vēl padomju gados ierīkotā meliorācijas sistēma valstī īsti neinteresēja ne pašus lauksaimniekus un zemju īpašniekus, ne pašvaldības, ne valsts institūcijas.

Latgales plūdi, iespējams, daudziem lauksaimniekiem un zemju īpašniekiem, kas šoruden zaudējuši krietnu daļu graudaugu ražas, liks nopietnāk pievērsties meliorācijas atjaunošanai vai ierīkošanai, tomēr par perspektīvu šāda veida ieguldījumu to varēs saukt vienīgi tad, kad meliorācijas sistēma tiks sakārtota gan koplietošanas, gan tā sauktajā valsts daļā.

Šobrīd, piesaistot dažādus Eiropas Savienības programmu līdzekļus un arī Latvijas valsts līdzfinansējumu, meliorācijas sistēmas, polderu aizsargdambju, poldersūkņu sakārtošanā Latvijā plānots ieguldīt ap 130 miljonu eiro. Zemkopības ministrija sola, ka darbi varētu tikt veikti tuvāko četru gadu laikā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti