ASV prezidents paziņo par papildu sankcijām pret Krieviju un eksporta kontroli

ASV prezidents Džo Baidens, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, paziņojis par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, tajā skaitā iesaldējot lielāko banku aktīvus un liedzot augsto tehnoloģiju eksportu uz Krieviju, ziņo AFP.

“Tas dārgi maksās Krievijas ekonomikai – gan nekavējoties, gan ilgtermiņā,” ceturtdien, 24. februārī, sacīja Baidens.  

Viņš teica, ka šie soļi, kuri ir koordinēti ar Eiropu, bloķēs Krievijas galvenajām bankām pieeju ASV finanšu sistēmai un vairāk nekā uz pusi samazinās Krievijas augsto tehnoloģiju importu.   

Baidens arī sacīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins kļūs par izstumto no starptautiskās skatuves, un Baidens neplāno nekādas sarunas ar viņu.  

“Jebkura nācija, kas atbalstīs Krievijas atklāto agresiju pret Ukrainu, būs apzīmogota līdzīgi,” sacīja Baidens.  

Sankcijas ierobežos Krievijas lielākās bankas “Sberbank” pieeju transakcijām dolāros.  Tāpat sankcijas skars “VTB Bank”, iesaldējot tās aktīvus un aizliedzot ASV pilsoņiem jebkādus darījumus ar tiem. VTB bankai pieder gandrīz piektdaļa Krievijas banku sektora aktīvu.   

Tāpat sankcijas skars “Bank Otkritie”, “Sovcombank OJSC” un “Novikombank”, iesaldējot to aktīvus un aizliedzot ASV pilsoņiem jebkādus darījumus ar tiem.  Baltā nama paziņojumā norādīts, ka šīm finanšu iestādēm ir nozīmīga loma Krievijas ekonomikā.  

Sankcijas atteiksies arī uz 13 nozīmīgo Krievijas uzņēmumu akcijām un parāda vērtspapīriem – “Sberbank”, “AlfaBank”, “Credit Bank of Moscow”, “Gazprombank”, “Russian Agricultural Bank”, “Gazprom”, “Gazprom Neft”, “Transneft”, “Rostelecom”, “RusHydro”, “Alrosa”, “Sovcomflot”, “Russian Railways”.  Tas liegs šīm kompānijām piesaistīt naudu caur ASV tirgiem.

Sankcijas piemērotas arī vairākiem Krievijas elites pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem.

 Sankcijas noteiktas arī 24 Baltkrievijas pilsoņiem un uzņēmumiem, divām Baltkrievijas  valsts bankām, deviņiem aizsardzības nozares uzņēmumiem, septiņām ar režīmu saistītām amatpersonām un elites pārstāvjiem.  ASV aicina Baltkrieviju pārtraukt atbalstīt Krievijas agresiju pret Ukrainu. 

Noteikti arī eksporta ierobežojumi, kuru mērķis ir ietekmēt Putina militārās un stratēģiskas ambīcijas.


Krievijas iebrukuma iemesls nebija bažas par drošību, bet tā “vienmēr bijusi agresija, Putina vēlme pēc impērijas, ko grib panākt jebkādiem līdzekļiem”.

Baidens arī pauda, ka Putins noraidījis jebkādus rietumvalstu mēģinājumus iesaistīties dialogā un pārkāpis starptautiskās tiesības.

“Putins ir agresors. Putins izvēlējās karu. Un tagad viņš un viņa valsts izjutīs sekas,” sacīja ASV prezidents.  


Viņš skaidroja, ka sankcijas izstrādātas, lai radītu ilgtermiņa ietekmi uz Krieviju un minimizētu  ietekmi uz ASV un tās sabiedrotajiem, turklāt ASV ir gatava darīt vairāk, ziņo “Reuters”.

 “Putina agresija Ukrainā galu galā izmaksās Krievijai ļoti dārgi,” sacīja Baidens.

Jau iepriekš ASV noteica sankcijas kompānijai, kas atbildīga par gāzes vada “Nord Stream 2” būvniecību, kā arī Krievijas valsts parāda zīmēm, Krievijas elites pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem, pret valstij piederošo investīciju banku VEB.RF un "armijas banku".

Baltais nams arī brīdinājis iedzīvotājus, ka šī krīze var veicināt degvielas cenu kāpumu, un Baidens aicinājis naftas un gāzes kompānijas neizmantot šo momentu, lai nepamatoti celtu cenas.  

Baidens pirms tam arī apsprieda situāciju ar G7 līderiem  (Lielbritānija, Kanāda, Francija, Vācija, Itālija, Japāna un ASV). Pēc šīs tikšanās Baidens paziņoja, ka G7 līderi vienojušies virzīt tālāk “graujošo sankciju paketi” un citām ekonomiskiem pasākumiem, lai sauktu Krieviju pie atbildības, ziņo AFP.

ASV prezidents atzina arī, ka G7 valstu līderi vienojušies, ka pasaules lielākās ekonomikas kopīgi ierobežos Krievijas iespējas veikt darījumus dolāros, eiro, mārciņās un jēnās.

Kopīgajā G7 līderu paziņojumā arī pausta gatavība rīkoties, lai pēc iespējas mazinātu negatīvu ietekmi uz pasaules enerģētikas tirgu.

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". "Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst. 6 (plkst. 5 pēc Latvijas laika).

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt