Kalnmeiers pauda pārliecību, ka prokuratūrā un arī ārpus tās, piemēram, bijušo un esošo tiesnešu rindās, ir spēcīgāki kandidāti, kurus tad būtu jāuzrunā.
Ģenerālprokurors sacīja, ka ir cilvēki, kuri varētu vadīt prokuratūru daudz labāk nekā Ilsetris, taču vīni negrib uzņemties atbildību. Kalnmeiers uzskata, ka Ilsetrim trūkst vadītāja pieredzes, atpazīstamības kolektīvā un autoritātes. Kalnmeiers gan atzina, ka ar laiku to visu var iegūt.
“Es nesaku, ka viņš nevarētu vadīt prokuratūru, bet priekšroku viņam nedotu,” pauda Kalnmeiers.
Par savām stiprām pusēm Kalnmeiers uzskata piecu gadu pieredzi prokuratūras vadībā, turklāt, sākot darbu krīzes laikos, kad bija sarežģīta finanšu situācija, slikts materiāltehniskais nodrošinājums, bija kadru trūkums.
Viņš norādīja, ka materiāltehniskais nodrošinājums ir uzlabots, bet vēl daudz kas darāms, piemēram, prokuratūras telpas Rīgā, arī Ogrē un Ventspilī ir ļoti sliktā stāvoklī, un šie jautājumi jārisina. Viņš norādīja, ka jāturpina arī prokuratūras informācijas sistēmas izveidi, jāturpina prokuroru apmācības programma un jārisina citi jautājumi, taču, viņa ieskatā, nav tā, ka būtu kaut kas steidzami jāreorganizē un jāmaina.
Kardinālās izmaiņas nav nepieciešamas, pauda Kalnmeiers.
Viņš arī cer, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs izvirzīs viņa kandidatūru, un, ja šādas cerības nebūtu, viņš nemaz nekandidētu.
Jau ziņots, ka pašlaik ir divi ģenerālprokurora amata pretendenti - līdzšinējais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, kuru atkārtotai kandidēšanai izvirzīja Ģenerālprokuratūras padome, un viens no tā sauktās Ventspils mēra Aivara Lemberga krimināllietas prokuroriem Jānis Ilsteris, kurš pieteicies pats.
Izvēle, kuru virzīt apstiprināšanai parlamentā, būs Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča ziņā. Pirms nosaukt ģenerālprokurora amata kandidātu, Bičkovičs uzklausīs un izvērtēs visus ierosinājumus.
