Kā Latvija veicinās sabiedrības saliedētību kara Ukrainā laikā?

Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā Latvijas sabiedrībā novērojams satraukums par potenciāliem etniskiem konfliktiem, kas var veidoties krasu viedokļu atšķirību dēļ, sevišķi attiecībā pret notikumiem Ukrainā, norādīja Sabiedrības integrācijas fondā. Kā labo ziņu fondā izcēla, ka valstī vairums aptaujāto iedzīvotāju neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā. Taču politiskajos jautājumos jūtama sabiedrības sašķeltība. Ar kādiem pasākumiem valsts plāno veicināt sabiedrības saliedētību?

Kā Latvija veicinās sabiedrības saliedētību kara Ukrainā laikā?
00:00 / 03:50
Lejuplādēt

Lielākā daļa jeb 80% aptaujāto kopumā neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, noskaidrots pētījumu centra SKDS marta vidū veiktajā iedzīvotāju aptaujā. Sabiedrības integrācijas fonds pasūtīja šo aptauju, lai noskaidrotu sabiedrības saliedētību un kādi pasākumi nepieciešami tās veicināšanā. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā lielākā daļa (59%) aptaujāto uzskata, ka sabiedrības saliedētība ir augusi vai palikusi nemainīgā līmenī, pastāstīja Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce.

“Tie cilvēki, kas ģimenē runā krievu valodā, diemžēl izteiktāk izjūt to, ka šī saliedētība, viņuprāt, ir mazinājusies. Iepriekš mēs varbūt vairāk skatījāmies uz šo krievvalodīgi runājošo sabiedrības daļu kā uz vienu veselumu vai pieņēmām, ka noteiktos jautājumos, piemēram, sociālpolitiskajos vai kādos citos viņiem ir līdzīgs viedoklis.

Tad tas, ko mēs šobrīd redzam – viedokļi ļoti atšķiras, pat diametrāli pretēji,” stāstīja Pūce.

Pēc aptaujas rezultātiem vairums krievvalodīgo neatbalsta karu Ukrainā, savukārt ievērojama daļa ir apjukusi, nonākot pretrunās ar to, kam līdz šim ir ticējuši.

Lai saliedētu sabiedrību, fonds plāno dažādas aktivitātes, tostarp arī tādas, kas vērstas uz Latvijā ieradušos ukraiņu iekļaušanu sabiedrībā. No valsts budžeta fondam piešķirs trīs miljonus eiro latviešu valodas mācību nodrošināšanai Ukrainas iedzīvotājiem. Paredzēts, ka tas būs 120 stundu kurss.

Tāpat fonds izsludinājis projektu pieteikumu konkursu nevalstiskajām organizācijām "Mazākumtautību un sabiedrības saliedētības programma", kurā sadalīs 86 000 eiro. Paredzēts, ka projekti veicinās iedzīvotāju izpratni par sabiedrības daudzveidību, mazinās stereotipos balstītu attieksmi pret un starp dažādām etniskajām grupām.

Šis projektu konkurss nāk tieši laikā, uzskata Latvijas Universitātes socioloģijas docents, Sociālo un politisko pētījumu institūta pētnieks Jurijs Ņikišins.

“Mēs redzam dažādās aptaujās, cik ļoti atšķiras cilvēku viedokļi. Varbūt pat ne tik ļoti viedokļi, cik interpretācijas par dažādiem politiskajiem notikumiem Latvijā, kā arī pasaulē.

Lai gan sadzīvē cilvēki prot visai labi sadzīvot un komunicēt, bet politiskajā jomā diemžēl ir jūtama šī spriedze, un tā bija jūtama visus šos gadus,” stāstīja pētnieks.

Sabiedrības sašķeltība vērojama arī skolās. Tas izpaužas etniskajā mobingā mācību iestādēs. Latvijas iedzīvotāju vidū nav absolūti viennozīmīgas attieksmes pret Ukrainā notiekošo, atšķiras arī attieksme pret Latvijā ieceļojušiem bēgļiem, norādīja izglītības un zinātnes ministres ārštata padomniece iekļaujošās izglītības jautājumos Zane Ozola.

“Tas, ka klasē ienāk bērns no citas valsts, būtībā ir jādarbojas tiem pašiem principiem, kas ir jebkurā iekļaušanas situācijā. Tas var būt, piemēram, bērns ar īpašām vajadzībām vai citas ādas krāsas, vai citas reliģijas – tā visa ir iekļaujošā izglītība, un principi ir vieni un tie paši. Viens no principiem ir sarunāties ar bērniem par citādo. Pamanīt kādas bērnu neadekvātas rīcības – tas ir skolotāju uzdevums,” stāstīja Ozola.

Viņa uzskata, ka pedagogi šīm situācijām ir gatavi. Svarīga loma ir vecākiem, sarunājoties ar bērnu par šī brīža notikumiem un to, cik svarīgi ir iekļaut sabiedrībā atbraukušos Ukrainas iedzīvotājus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt