Otru lielāko pārstāvniecību - četrus mandātus izcīnītu “Saskaņa”.
Par pamatu materiālam ņemti 2017.gada vēlēšanu rezultāti, pārrēķinot, kā mainītos situācija, ja vēlēšanas notiktu pēc reformas paredzēto pašvaldību robežās un vēlētāji savu izvēli nemainītu. Pieņemts, ka vēlēšanu kārtība nemainītos, bet mandātu skaits pašvaldībās ir tāds, kā VARAM piedāvājumā. Mandātu aprēķinam izmantota CVK lietotā Senlaga metode.
Ķekavas un Olaines teritorijas dalījums netiek ņemts vērā, jo nav iespējams nodalīt vēlētājus, kuru novads mainītos.
Vangažu balsis ieskaitītas Ulbrokas novada datos, bet Inčukalna deputāti pieskaitīti plānotajam Siguldas novadam. Tam pierēķinātas arī pārējās Inčukalnā nodotās vēlētāju balsis.
Kopā mandātu skaits reformas laikā Jelgavā samazinātos par 24 – no 47 uz 23.
Ieguvēji
ZZS, Latvijas Zemnieku savienība – kopā iegūst 10 balsis no 23. Tas nav vairākums, bet tik un tā ievērības cienīgs sasniegums. Turklāt pēc iepriekšējo vēlēšanu datiem Latvijas Zaļā partija paliek zem 5% barjeras, bet potenciāli šīs balsis arī var nonākt pie ZZS.
Zaudētāji
Latvijas Zaļā partija vienīgie nepārvar 5% barjeru, bet, ņemot vērā ZZS rezultātus, pēc reformas partijas pozīcijas varētu būt spēcīgākas.
Jelgavā cīņu asāku varētu padarīt tas, ka visas partijas potenciāli varētu saņemt finansējumu no valsts.
Lielākā daļa vēlētāju jaunajā Jelgavā nāks no šā brīža Jelgavas pilsētas – 62,7%, no Jelgavas novada 23,7%, bet no Ozolnieku novada - 12,4%.
Uzzini, kā reforma varētu ietekmēt politisko ainavu arī pārējās Zemgales pašvaldībās, Pierīgas pašvaldībās un Vidzemes pašvaldībās!
