Patlaban vakantas ir divu nozīmīgu valsts iestāžu vadītāju vietas. Tuvākajās dienās kļūs zināms, cik pretendentu ir pieteikušies konkursam uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatu. Turklāt vēl šonedēļ plānots izsludināt atkārtotu konkursu uz Maksātnespējas administrācijas direktora vietu – iepriekšējais pagājušajā nedēļā beidzās bez rezultātiem. Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš stāsta:
„Tika saņemti tikai četri pieteikumi. Uz nākamo kārtu tika virzīti trīs pretendenti, ar kuriem komisija satikās, izrunājās, uzklausīja viņu redzējumu par to, kādu viņi redz Maksātnespējas administrācijas attīstību kā iestādes attīstību, protams, arī skatījumu uz to, kas notiek ar maksātnespējas administrēšanu kopumā. Pēc tam uz trešo kārtu tika virzīti divi kandidāti, bet, saņemot viņu kompetenču novērtēšanas rezultātus, mēs, diemžēl, uzskatījām, ka neviens no viņiem neatbilst šiem te kritērijiem.”
Noliedzot jebkādu politisku vai citu interešu grupu spiedienu uz konkursa komisiju un atgādinot, ka arī uz Valsts datu inspekcijas direktora vietu šogad nācās izsludināt atkārtotu konkursu, Valsts kancelejas direktors rezumē:
„Kopš pagājušā gada septembra Valsts kanceleja centralizēti atlasa vadītājus valsts pārvaldes iestādēm. Tas, ko mēs diemžēl redzam, ir, ka nav īpaši lielas intereses no pretendentiem, respektīvi, cilvēki nez kādēļ nevēlas startēt šajos konkursos. Un mēs redzam arī to, ka samērā daudzi pretendenti neatbilst tām augstajām prasībām, kas tiek izvirzītas iestāžu vadītājiem.”
Saistībā ar konkursu uz Maksātnespējas administrācijas direktora vietu Valsts kancelejā arī saņemta vēstule, kuras autors uzskatījis par vajadzīgu izklāstīt iemeslus, kādēļ nolēmis konkursā nestartēt. Kā galvenais iemesls norādīta atalgojuma neatbilstība pretendentiem izvirzītajām prasībām un paredzamajam darba apjomam. Mārtiņš Krieviņš gan neuzskata, ka pretendentiem izvirzītās prasības būtu uzskatāmas par pārmērīgi augstām:
„Manuprāt, tās prasības, kas ir izvirzītas, ir absolūti normālas attiecībā pret to, ko sabiedrība vēlas no mums sagaidīt. Respektīvi - labus iestāžu vadītājus, kam būtu gan stratēģiskais redzējums, tas ir, vīzija par to, kā iestādei jāattīstās, gan zināšanas par to jomu, kurā iestāde darbojas, gan arī spēja pieņemt lēmumus un beigu beigās par tiem atbildēt, gan arī personālvadības prasmes. Mēs redzam, ka valsts pārvalde acīmredzot nav tā pievilcīgākā darbavieta, neraugoties uz tiem stereotipiem, kas sabiedrībā valda, ka visi raujas uz šīm vietām.”
Iepriekšējais Maksātnespējas administrācijas direktors Ervīns Ābele atlūgumu iesniedza marta nogalē, bet Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone – šā gada maijā. Jaunus vadītājus abām iestādēm plānots atrast un apstiprināt vēl šovasar.
