Jaunie ierobežojumi uzturēšanās atļauju izsniegšanai stāsies spēkā no septembra

Izmaiņas termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanā ārzemniekiem par nekustamā īpašuma iegādi stāsies spēkā no 1.septembra, tā ceturtdien galīgajā lasījumā nolēma Saeima.

Deputāti lēmuši mainīt darījumu slieksni, no kura ārvalstniekam var piešķirt uzturēšanās atļauju. To uz laiku līdz pieciem gadiem varēs saņemt, ja ārvalstnieks iegādājies un tam pieder viens apbūvēts nekustamais īpašums, kura vērtība ir ne mazāka kā 250 tūkstoši eiro. Iepriekš likuma grozījumos tika noteikts, ka nekustamā īpašuma vērtībai jābūt vismaz 150 tūkstošiem eiro. Tāpat paredzēts no 50 tūkstošiem līdz 80 tūkstošiem eiro palielināt nekustamā īpašuma minimālo kadastrālo vērtību.

Likuma grozījumi paredz veikt iemaksu valsts budžetā 5% apmērā no iegādājamā nekustamā īpašuma vērtības, ārzemniekam pieprasot pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju.

Tāpat paredzēts atteikties no termiņuzturēšanās atļauju kvotām, izsniedzot ārvalstniekiem šādas atļaujas pret nekustamā īpašuma iegādi, kā arī no ieceres piešķirt uzturēšanās atļaujas, ja valsts budžetā iemaksāti 50 tūkstoši eiro.

Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš atgādināja, ka iepriekš deputātu vairākums neatbalstīja komisijas redakciju par likuma stāšanos spēkā no nākamā gada, tāpēc komisija  pārstrādāja šīs normas, kuras netika atbalstītas.

Iepriekš viens no galvenajiem argumentiem par labu jauno nosacījumu ieviešanai no nākamā gada bija investoru un nekustamā īpašuma nozarē strādājošo intereses, kā arī bažas par to, ka likums tiek ieviests sasteigti. Nekustamā īpašuma nozares uzņēmējs, uzņēmuma „Latio” vadītājs Edgars Šīns norādīja, ka nozare būtu priecājusies, ja par izmaiņām būtu informēta ātrāk, tomēr šobrīd panākto risinājumu var vērtēt kā kompromisu.

„Es domāju, ka tas ir tāds sava veida kompromiss, jo gadā, kad ir divas vēlēšanas, acīmredzot šādos jautājumos ir grūti cerēt uz pragmatismu un vērtēt kaut kādā ilgtermiņā šo grozījumu nozīmi. Teiksim, būtu korekti, ka par šādām izmaiņām, par tik kardinālu šo sliekšņa paaugstināšanu brīdinātu vismaz gadu iepriekš, tomēr, kā ir - tā jādzīvo, jābūt pateicīgiem, ka politiķi ļāva trīs gadus šai programmai strādāt,” Latvijas Radio atzina Šīns. 

Jau ziņots, ka Saeima pagājušā gada 31.oktobrī, kā steidzamus galīgajā lasījumā, pieņēma grozījumus Imigrācijas likumā, nosakot kvotas uzturēšanās atļauju izsniegšanai pret nekustamā īpašuma iegādi. Savukārt Valsts prezidents pērn novembrī likuma grozījumus atgrieza Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, akcentējot atsevišķu likumā veikto grozījumu pretrunīgumu. 

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti