Gatavojot ēdienu, lai izvairītos no tā smaržas izplatīšanās pa visu māju, var palīdzēt virs plīts uzstādītais tvaiku nosūcējs. Ierīces izejošā caurule parasti tiek ievadīta virtuves sienā tuvākajā pieejamajā caurumā, proti, mājas kopējā ventilācijas sistēmā. Tas nepatīk ugunsdzēsējiem.
"Ja jūsu ēka savā laikā tika nodota kā būvprojekts, kur bija paredzēta dabīgā ventilācija, kur ir gāzes iekārtas, šinī gadījumā gāzes plītis, tad cilvēki paši, nelikumīgi veicot, bez nekādām būvatļaujām, pie dabīgās gaisa ventilācijas sistēmas ir pielikuši klāt piespiedu tvaika ventilācijas sistēmu," skaidroja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš.
Glābēji saka, šādas patvaļības nedrīkst būt. Jo tām sekas var būt traģiskas.
"Bieži vien tās mēdz būt ar noslēgvārstiem, tātad izslēgtā stāvoklī viss hermētiski noslēdzas, un, ja notiek kaut kāda nelaime, ēdiens pārgājis pāri un liesma nodzisusi, un gāze ieplūdusi telpā, tad veidojas sprādzienbīstama koncentrācija, gāzei nav kur izplūst ārā. Cilvēks ieiet virtuvē, piešķiļot no jauna uguni vai ieslēdzot gaismu virtuvē, var radīt dzirksteli, kā rezultātā var notikt sprādziens, un bēdīgas sekas," situāciju raksturoja Lagzdiņš.
VUGD pieredze rāda, ka šādi negadījumi ir bijuši, tāpēc tie preventīvi jānovērš. To cer izdarīt ar jauniem noteikumiem.
"Vai nu ir jāatjauno atpakaļ, tātad tas tvaika nosūcējs jānoņem nost un jāatstāj tā, kā ir dabīgi, vai arī citi tehniski risinājumi - paplašināt caurumu, atstāt vēl papildus restīti, ja netīšām noplūst gāze pa to pašu gaisa vadu, kur pievienots ir tvaika nosūcējs, tad tā gāze dabīgā ceļā var izplūst no istabas," skaidroja vUGD pārstāvis.
Rīgas pilsētas būvvaldē uzskata, ka šie noteikumi būtu attiecināmi tikai uz jaunbūvēm. To projektos var laicīgi izstrādāt vajadzīgos risinājumus. Būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns pastāstīja, ka to pirms diviem gadiem rosināja Ekonomiskas un Iekšlietu ministrijās. Priekšlikums noraidīts.
Būvvaldē ir nemierā arī ar to, ka noteikumu izstrādes gaitā neesot runāts ar būvniecības ekspertiem par labākajiem risinājumiem vecajās daudzdzīvokļu mājās. Tur situācija esot vissarežģītākā. Butāns norādīja, ka iedzīvotājiem, kurus skar šie noteikumi, vajadzētu vērsties pie sertificēta apkures un vēdināšanas speciālista un būvinženiera.
Risinājums būtu jāizstrādā visai ēkai, nevis katram dzīvoklim atsevišķi, spriež būvvaldē. Tiesa, ar nosūcēju pārbūves risinājumiem būvvaldē vēl neviens nav vērsies.
Butāns norādīja, ka, lai izvairītos no ķēpas ar būvatļaujas meklēšanu, no tvaika nosūcējiem būtu jāatsakās, izmantojot citas metodes.
Noteikumi spēkā stāsies 1.janvārī. Tiesa, VUGD masveida pārbaudes neveiks. "Ja būs kaut kādas sūdzības, tad mēs uz neplānotām pārbaudēm, reidu kārtā pārbaudīsim," teica VUGD pārstāvis.
Pārkāpumu atklājot, dienests dos laiku to novērst. Ja mājokļa īpašnieks prasību ignorēs, viņam var draudēt naudas sods. Par ugunsdrošību atbildīgais Lagzdiņš norādīja, ka, ja likuma prasības būs ignorētas, īpašniekiem, kuri savu mājokli ir apdrošinājuši, nelaimes gadījumā var būt problēmas saņemt kompensāciju.
Apdrošinātāji gan to apšauba. Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins uzsvēra, ka Latvijā valda brīvais tirgus un apdrošinātāji nedrīkst vienoties par šādām detaļām.
No biznesa viedokļa skatoties, šādos gadījumos atteikta apdrošināšana var ietekmēt uzņēmuma reputāciju, piebilda Abāšins.
Neskatoties uz to, Lagzdiņš piebilda, ka arī vietās, kur nestāv ceļu policists, atļautais braukšanas ātrums ir jāievēro. Tas pats attiecas uz ugunsdrošības prasībām. Vēl viens no risinājumiem ir gāzes plīti nomainīt pret elektrisko.
