Nepieciešamību stingrāk kontrolēt tieši recepšu zāļu autentiskumu skaidro ar biežu viltojumu nonākšanu tirdzniecībā Eiropā. Lai gan Latvijā viltoti medikamenti pagaidām no aptiekām nav izņemti, valsts gan tikusi izmantota kā tranzītvalsts viltotu zāļu nogādāšanai citviet Eiropā. Tā rezultātā pie slimniekiem nonākušas zāles bez nepieciešamās aktīvās vielas, kas smagu diagnožu gadījumā var izraisīt nāvi.
"Tas, ka nav izķerts, tas nenozīmē, ka viņu nav. Statistika rāda, ka Eiropā viens no 20 000 iepakojumiem ir viltots. Tas nozīmē, ka te nepastāv pietiekami efektīva sistēma Latvijā, lai šīs viltotās zāles izķertu un konstatētu," skaidro Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas valdes locekle Santa Bičkoviča-Vavžika.
Īpaši aktuāla šī problēma ir Francijā, Spānijā, Vācijā un citur Eiropā, liecina pirms dažiem gadiem veikts Eiropas Savienības ekspertu pētījums. Jauni noteikumi pacientu drošības uzlabošanai ir obligāta Eiropas prasība.
Jaunajā sistēmā katra recepšu zāļu paciņa ir marķēta ar unikālu kodu, un, zāles pārdodot, vairs vērā neņems veco svītru kodu. Unikālais kods sastāv no burtu un ciparu kombinācijas, kuru datu bāze atpazīst un pēc zāļu pārdošanas likvidē, un procedūra nav gara. Tā nepieciešama, lai, zālēm nonākot pie pacienta, būtu pārliecība, ka medikaments ir drošs un pārbaudīts. Bez recepšu medikamentiem jaunā kārtība attieksies arī uz kuņģa zālēm "Omeprazols", ko arī bieži viltojot.
Tā kā par zāļu iepakojumu pielāgošanu maksā medikamentu ražotāji, to cena varētu nedaudz celties, bet precīzas summas nav zināmas.
"Dažādi eksperti piesauc dažādus aprēķinus. Tas vidējais varētu būt 7 līdz 14 centi par vienu iepakojumu, bet, protams, katra ražotāja situācija ir jāskatās individuāli. Iespējams, atsevišķiem dalībniekiem šis cipars varētu būt lielāks," skaidro Veselības ministrijas Farmācijas departamenta eksperts Artūrs Grīgs.
Noteikti nemainīšoties valsts kompensēto medikamentu cenas.
Aptiekas izmaiņām esot gatavas, līdz pārmaiņas pilnībā stāsies spēkā, paies aptuveni trīs līdz seši mēneši. Tikmēr drīkstēs iztirgot arī tās zāles bez speciāliem kodiem, kas saražotas līdz 9. februārim.
Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas valdes priekšsēde Inese Erdmane skaidro, ka tirgū ir pietiekoši daudz produktu, kas ir saražoti iepriekš. Iztrūkumiem un pārtraukumiem neesot pamata.
Patlaban elektroniskajai sistēmai pievienojušās 99% aptieku.
Mazo aptieku īpašnieki iepriekš satraucās, ka zāļu verifikācijas sistēma izmaksās dārgi un aptieku darbs kļūs nerentabls, tādēļ tās nāksies slēgt. Sistēmas ieviesēji mierināja, ka procesa ieviešana mazajām aptiekām izmaksas neprasīs.
