Višķu aptieka Daugavpils novada Špoģu ciemā visā teritoriāli lielajā Daugavpils novadā ar 23 tūkstošiem iedzīvotāju ir palikusi kā vienīgā lauku aptieka, lai arī pirms dažiem gadiem tās vēl bijušas četras. "Silenē bija aptieka tāpat kā Kalupē, arī vienu brīdi Nīcgalē bija aptieka, taču tās jau ir slēgtas. Nebija izdevīgi, aptiekas laukos vienkārši neiztur, liels ir nodokļu slogs. Es maksāju nodokļus no savas pensijas un aptiekas apgrozījuma. Bet cik tad liels šis apgrozījums laukos var būt, ja cilvēku nav?" saka Višķu aptiekas ilggadējā vadītāja un īpašniece Tekla Gorenko.
Tieši iedzīvotāju - tātad aptieku klientu - skaita mazināšanās dēļ laukos aptiekas nespēj izdzīvot. Tas bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pērnā gada nogalē aizvērās aptieka Kalupē. Zāļu valsts aģentūras pārstāve Daiga Ošiņa skaidro: "Laukos vispār samazinās iedzīvotāju skaits, līdz ar to lauku aptieku apgrozījums, darbība kļūst nerentabla, aptieku uzturēšana prasa izmaksas. Un tās tendences var skaidrot ar kopējo situāciju valstī, ar darbaspēka aizplūšanu uz lielajām pilsētām, ārzemēm. Dažkārt trūkst speciālistu laukos ar atbilstošu izglītību farmācijā."
Līdzīgās domās ir arī Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Dace Ķikute: "Noteicošais ir tas, kādu apgrozījumu šī lauku aptieciņa var sasniegt un vai lauku aptiekārs var nopelnīt sev to dienas algu. Jo droši var teikt, lauku aptiekas nav peļņas avots, bet kā darbavieta. Tur tiešām strādā profesionāļi un patrioti. Un šie lauku aptiekāri ir nevienlīdzīgākā situācijā kā pilsētu aptiekās praktizējošie farmaceiti."
Apgrūtinājums - arī jaunās prasības
Gan Kalupē, gan Višķos aptiekāri ir pensionāri. Normatīvie akti un prasības, kas aptiekām ar katru gadu nāk klāt, kļūst par reālu apgrūtinājumu un galvassāpēm lauku aptieku turētājiem, turklāt prasa līdzekļus. "Tās ir jaunās tehnoloģijas, ko ne visas aptiekas var atļauties. Mums arī tagad viss vēl priekšā, jāievieš visas jaunās programmas, zāļu verifikācija, kas ir Eiropas Savienības standarti, - un kas to var atļauties, tas viss nāk no mūsu kabatas," saka Tekla Gorenko.
Arī Kalupes aptieku slēgusī aptiekāre un īpašniece Eleonora Baika pirms aptiekas aizvēršanas tieši šo iemeslu minēja kā argumentu slēgšanai: "Es šajā aptiekā strādāju kopš 1974. gada, tad tā bija valsts aptieka, pēc tam pašvaldības uzņēmums, un kopš 2004. gada esam individuālais komersants. Ir grūti, taču kā lauku cilvēki esam pieraduši pie mazumiņa, algas mums bija nedaudz virs minimālās, strādājām, cīnījāmies. Tagad jau visādi jauninājumi nāk: e-receptes, zāļu verifikācija, zāļu pretviltošanas sistēma, vajag jaunus kases aparātus."
Summas, ar ko jārēķinās, ieviešot jaunās prasības aptiekām un iegādājoties jaunos kases aparātus, īpaši laukiem, neesot mazas. "Tagad nāk tā jaunā kases sistēma, pašlaik rakstām līgumu, un no 9. februāra nāk jaunā zāļu verifikācija. Tā ir jaunā kodētā sistēma zālēm, kur vajadzīgi īpaši skeneri, bet galvenais ir kases aparāti un programma. Mums tas izmaksās ap 2000 tūkstošiem eiro noteikti. Ja mums ļaus pa daļām maksāt, tad mēs vēl esam glābti, ja nē, tad mēs nekā nevaram pavilkt," norāda Gorenko.
Aptiekas - mazāk un tālāk
2010. gadā kopā ar filiālēm Latvijā bija 945 aptiekas, 2017. gadā – 899, bet šā gada sākumā – 842.
Astoņu gadu laikā Latvijā kļuvis par 100 aptiekām mazāk.
Un tieši laukos aptiekas izmirst visātrāk, ar skumjām saka Višķu aptiekas vadītāja: "Es domāju – laukos aptiekas izzudīs ātri. Tāpat kā izzudīs cilvēki, tāpat arī izzudīs aptiekas. Un ne tikai [aptiekas], izzudīs arī ārstu prakses."
Tas arī nozīmē, ka laukos medikamenti un veselības aprūpe nebūs pieejami, un iedzīvotājiem tā nav laba ziņa, jo cilvēki laukos veselāki nekļūstot, saka Višķu aptiekas kaimiņos izvietotās ģimenes ārsta prakses ārsts Juris Bicāns, kura apmeklētāji pārsvarā ir tieši lauku cilvēki. "Es domāju – cilvēku veselība kļūst sliktāka, un arī dakteru veselība pasliktinās. Ļoti slikti, ka lauku aptiekas slēdzas ciet, un autobusi tiek slēgti, viss tiek slēgts laukos," secina Bicāns.
Arī paši iedzīvotāji stāsta, ka zāles tuvāk mājām nopirkt kļūst arvien sarežģītāk. Īpaši to izjūt Kalupes un apkaimes pagastu iedzīvotāji, kur aptieka vēl darbojās līdz pērnā gada nogalei, bet nu jau pusotru mēnesi viņiem pēc zālēm jābrauc uz Daugavpili vai Špoģiem. Un sabiedriskais transports nav nedz lētākais, nedz arī ērtākais veids, lai tiktu līdz aptiekām. Piemēram, no Kalupes puses, ieskaitot Dubnas pagastu, līdz Špoģiem autobuss kursē divas reizes dienā.
"Protams, jūtam - ja ievajagas zāles un nav, ja saslimst cilvēks, tagad jābrauc uz Daugavpili. Divus eiro maksā biļete uz pilsētu, vēl atpakaļ, un tas nav lēti," saka Silvijas kundze no Dubnas pagasta. Nomalēs dzīvojošajiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem līdz aptiekai pēc zālēm nokļūt ir sarežģīti, īpaši ziemā, jo jāmēro nereti pat pārdesmit kilometri.
Lauku aptieku izzušana rada lielas neērtības iedzīvotājiem, kas paliek bez iespējas iegādāties medikamentus tuvāk mājām. "Lauku aptiekas no senseniem laikiem ir ļoti nozīmīgas, jo tā ir tuvākā vieta, kur cilvēks var iegādāties medikamentus, vai tie būtu ārsta izrakstīti pēc pieņemšanas vai pats vienkāršākais validols. Grūti būs, jo cilvēkiem, kuriem ir grūti pārvietoties, būs jālūdz kaimiņiem vai radiniekiem, lai tās zāles iegādājas. Bet tas ir laiks un diezgan ilgs laiks," situāciju novadā raksturo Daugavpils novada domes Sociālā dienesta vadītāja Anna Jegorova.
Iespējams, aptieka Kalupē vēl kādu laiku būtu strādājusi, taču iezīmējās vēl viena problēma – vecās un aukstās telpas, kurās pat dators brīžiem nevarēja darboties, stāsta bijusī aptiekas vadītāja Eleonora Baika.
Pašvaldību aptiekas
Aptieku eksistenci un zāļu pieejamību laukos var sekmēt pašvaldības. To kā variantu ar piemēriem min Zāļu valsts aģentūras pārstāve Daiga Ošiņa: "Šobrīd normatīvie akti paredz, ka pašvaldības var iniciēt un veicināt jaunu aptieku atvēršanu vai pārvietošanu. Šobrīd Latvijā jau darbojas trīs pašvaldību aptiekas: divas Jēkabpils novadā un viena Smiltenes novadā."
Jēkabpils novada domes izpilddirektors Jānis Subatiņš stāsta iemeslus, kas pašvaldību pamudinājuši veidot savas aptiekas, un principus, kā tās darbojas: "Jēkabpils novads ir novads, kur uz kvadrātkilometru ir gandrīz vismazākais iedzīvotāju skaits valstī. Attālumi līdz centram Jēkabpils pilsētai no tālākajiem punktiem mums ir pat 50 un 60 kilometri. Aptiekas Rubenes pagasta Rubeņos un Zasas pagasta Zasā ir izveidojušās jau vēsturiski, kad izveidojās patstāvīgas pašvaldības un šīs pašvaldības arī pārņēma aptiekas. Šogad jau būs 10 gadi, kopš novada pašvaldības šīs [aptiekas] atbalsta, un tās abas ir no trim uzņēmumiem novadā, kur 100% kapitāldaļu pieder pašvaldībai.
Komercdarbību jau nevar kropļot, un pašvaldība šeit nevar īpaši iejaukties, taču pašvaldība vismaz abām aptiekām ir saremontējusi un iznomā telpas uz noteikumiem, kuri ir labvēlīgi aptiekām.
Tas ir fakts. Un šo peļņu - jeb lai vispār aptiekas varētu izdzīvot bez zaudējumiem - mēs regulējam ar to, ka samazinām aptiekām darba laikus, bet tomēr nodrošinām, lai aptiekās strādātu, ja ne pilnu dienu, bet lielāko nedēļas daļu."
Trūkst arī aptiekāru
Taču arī pašvaldībai lauku aptieku uzturēšana nav viegls uzdevums. "Uzturēt aptiekas, lai nenestu zaudējumus, ir diezgan pagrūti. Iedzīvotāju skaitam samazinoties, arī apgrozījums šajās aptiekās diemžēl samazinās. Problemātiski laukos ir arī kadri, jo vajadzīgs, lai aptiekas valdē ir vismaz farmaceits ar augstāko izglītību," norāda Subatiņš.
Arī Daugavpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Raščevskis kā galveno problēmu min tieši aptieku darbinieku trūkumu: "Telpas mēs varētu piedāvāt, bet vajadzīgs cilvēks, kas to uzņemtos, jo vajadzīga gan licence, gan atbilstoša izglītība, lai darbotos farmācijas jomā. Pašvaldība gatava piedāvāt jaunas, izremontētas telpas, bet visa problēma cilvēkos un kadros."
Nav jau tā, ka valstī nav jauno farmaceitu, piemēram, Višķu aptiekas vadītājas Teklas Gorenko mazmeita Katrīna šobrīd studē farmāciju. Taču cits jautājums, vai atgriezīsies Višķos, lai turpinātu vecmammas amatu. "Mazmeita studē farmāciju, maģistrantūrā, pēdējais gads. Tagad ir praksē Rīgā. Kas to zina, kā tur vēl būs. Atkarīgs no finansēm un visa pārējā. Jaunie jau maksimālisti un nav tik pieticīgi, cik mēs," saka Gorenko.
Mudina domāt par atbalstu lauku aptiekām
Mazo lauku aptieku pastāvēšana un zāļu pieejamība esot valsts atbildība; sarunas notiek, un ir veidi, kā šo situāciju uzlabot.
"Farmaceitiskās aprūpes jautājumi vairāk ir palikuši pašu farmaceitu rokās, taču sarunas atjaunosies un vēl intensīvāk.
Ņemot vērā, ka dzīve kopumā kļūst dārgāka un iedzīvotāju skaits laukos mazinās, šogad ir pēdējais laiks topošajai valdībai aktīvi domāt par tādu īpašu atbalsta programmu mazajām aptiekām laukos.
Ne tikai tāpēc, lai aptieka tur paliktu kā tikai tirdzniecības vieta, aptieka izplata zāles un farmaceitiskās aprūpes dēļ. Tas ir ļoti svarīgi, jo laukos jau paliek tikai vecie cilvēki, kuriem ir svarīgi gan medikamenti, gan farmācijas padoms. Es redzu to tā, ka lielās aptiekas veido tādu kā fondu, un tas būtu atbalsts mazajām lauku aptiekām, lai šīs aptiekas un šo farmaceitisko aprūpi laukos saglabātu, kur ir cilvēki," saka Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Dace Ķikute.
Cilvēku skaita samazināšanās laukos, to ekonomiskā rocība un zemā pirktspēja atstāj savu ietekmi uz aptiekām laukos, kur attiecīgi rūk apgrozījums. Aug arī normatīvo aktu apjoms, kas liek aptiekām piemēroties Eiropas Savienības noteiktām prasībām, piemēram, par zāļu verifikāciju, kam jau ar februāri nepieciešamas jaunas programmas. Tāpat prasība ir pēc jauniem kases aparātiem.
Turklāt kā liela problēma iezīmējas lauku aptiekāru novecošana un jauno farmācijas kadru trūkums. Taču šajā gadījumā svarīgs būtu gan pašvaldību atbalsts, gan valdības vēlme iesaistīties problēmas risināšanā. Izskan pat ideja veidot īpašu fondu, kur lielās aptiekas ar lielu apgrozījumu un peļņu palīdzētu ne tik labos apstākļos esošajām aptiekām laukos.
