No 9. februāra visām recepšu zālēm un bezrecepšu medikamentam "Omeprazols" tiks noteiktas jaunas zāļu drošuma prasības - unikāls QR kods. To noskenējot, varēs pārbaudīt, vai zāles paciņā ir oriģināls vai viltojums. Pēdējais no posmiem, kurā zāles tiks pārbaudītas īsi pirms nodošanas pacienta rokās, būs aptiekas. Lielajiem aptieku tīkliem sistēmu izstrāde jau notiek pilnā sparā. Tomēr uztraukumu pauduši tie farmaceiti, kuriem pieder sava viena aptieka un kuri nereti norāda, ka nemitīgi jauninājumi tiem izmaksā pārlieku dārgi.
Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas valdes priekšsēdētāja Inese Erdmane norāda, ka process lielas izmaksas un izmaiņas neraisīs.
"Aptiekām ir tā pati skenēšana, ko viņas ir darījušas līdz šim, lai noņemtu no uzskaites.
Šī sistēma uztur datus par ražotāju oriģināli saražotajiem produktiem. Līdz ar to viņas [farmaceiti] pārbaudīs divus datus - paciņu, kas viņai ir uz rokas, un to, kas ir sistēmā. Faktiski, ja nav trauksmes signāla, pacients to vispār neredzēs, un farmaceits redzēs, ka viss ir kārtībā un zāles tiks vienkārši pārdotas," stāstīja Feldmane.
Ja zāles izrādīsies viltotas, tad tās pacientam nevarēs pārdot. "Tajā brīdī tās ir jāliek karantīnā jeb atsevišķā plauktā un jāveic tām izmeklēšana," skaidroja Feldmane.
Aptieku biedrībā ir arī mazās aptiekas. Biedrības priekšsēdētāja Agnese Ritene norāda, ka vairākas mazās aptiekas nav datorizēta un tādēļ šīs sistēmas ieviešana ir risks zāļu pieejamībai. Viņa dzirdējusi arī atsevišķu aptieku īpašnieku bažas par aptieku iespējamu slēgšanu.
"Kaut kādi signāli ir bijuši. Pirmkārt, signāli bija no aptieku filiālēm, kur mēs uzreiz izvērtējām, kuras ir finansiāli iespējams aprīkot ar kases sistēmām, - [tās] mēs aprīkojam, bet tās, kuras ir tik mazas, ka tām finansiāli tas neatmaksātos 20 gados, tās būtu plānots pēc 9. februāra slēgt ciet, ja mēs nevarētu strādāt.
Līdzīgi arī mazajām aptiekām, šobrīd ir jārēķina, vai tās spēs apmaksāt šo pakalpojumu," stāstīja Ritene.
Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas valdes priekšsēdētāja Inese Erdmane gan norāda, ka mazajām aptiekām nav jāsatraucas, jo pieejami dažādi risinājumi - arī tādi, kas papildu izmaksas neprasa.
"Mums ir iesniegts mazo aptieku saraksts, un mēs viņām piedāvājam bezmaksas risinājumu.
Tas nozīmē, līdzīgi kā internetbankā, kur mums jāievada divas paroles. Faktiski viņi šīs paroles jeb kodus ievada un pārliecinās sistēmā, ka zāles ir drošas. Līdz ar to ir risinājums - lēnāk nekā ar skeneri, bet jāsaprot, ka, ja lauku aptiekā ir 10 - 20 pacientu dienā, tad tas nav jautājums, vai 20 sekundes ir uzskatāmas kā nepietiekams laiks," skaidroja Erdmane.
Atsevišķas bažas bijušas arī slimnīcu slēgtā tipa aptiekām, kuras uztraukušās par situācijām, kad kādam kritiskā stāvoklī esošam pacientam tiek pieteiktas mazā daudzumā esošas zāles un tās pēkšņi tiek uzrādītas kā nederīgas. Tomēr Veselības inspekcijas farmācijas departamenta direktors Rihards Burmistris Latvijas Radio skaidroja, ka šādām bažām nebūs pamata, jo zāļu pārbaudi varēs veikt uzreiz, zāles pieņemot aptiekā.
