Latvijā ir trīs dialekti, kas apvieno aptuveni 500 izloksnes, jo tieši tik pagastu Latvijas teritorijā savulaik bijuši. Talsu pagasta nekad nav bijis, tāpēc nav arī Talsu izloksnes.
"Tas ir reģionālais centrs. Tātad tur sanāk cilvēki gan no Rīgas, gan Dundagas, gan no Kolkas, varbūt Liepājas... Un tad tur veidojas tā interesanti, jā.
Arī savā pētījumā es par to rakstu, ka patiesībā Talsi, – tas ir tāds krustpunkts, kur satiekas ļoti daudzas izloksnes," stāstīja pētījuma autore Ozola.
Viņa pati nav talseniece, taču Ozolas vectēvs ir no Pūņām, kas ir nedaudz kilometru attālumā no Talsiem, un viņa arī ieprecējusies talsenieku ģimenē. Tāpēc, atbraucot uz deviņu pakalnu pilsētu, viņa izbauda, cik interesanti apkārt tiek runāts.
"Esat dzirdējuši, ka saka "Runāt ar Ievas". Literārajā latviešu valodā tā nesaka, arī citos dialektos tā nesaka, bet Talsos ļoti, ļoti izteikti tas ir. Arī kopā ar darbības vārdu "Redzēt Ievas". Tā ir tāda īpatnība, kas ir ļoti noturīga. To saka arī jaunākās paaudzes cilvēki. Ne vienmēr. Neesmu aprēķinājusi procentus, bet 50 uz 50 varētu teikt," stāstīja Ozola.
Tāpat tiek mainīti arī personvārdi, piemēram, Mārcis ir Mārciš, Oto – Otiš, bet Ilze kļūst par Ilziš. Izloksnes ir tik dažādas, ka reizēm viens vārds otrā Latvijas galā var nozīmēt ko citu.
Latviešu valodas institūta vadošā pētniece Anna Stafecka atzīst, ka valoda ir pelnījusi, lai to koptu un bagātinātu, tikai esot žēl, ka literārā valoda maz paņem no dialektiem un izloksnēm.
"Skaista, koša buķete, kas sanāk no visas Latvijas kopā. Un būtībā tā ir tā, kas baro latviešu valodu, tās ir saknes," saka pētniece.
Anete Ozola ir arī baltu filoloģijas maģistrantūras studente, un nākamgad arī viņas maģistra darbs, protams, būšot veltīts Talsiem.
