"Šobrīd var teikt - ja nekas ļoti būtisks nemainīsies, tad pašvaldības iesoļos tādā pašā statusā kā iepriekšējā gadā," sacīja Kučinskis, atgādinot par valdības apņemšanos atkāpties no paredzētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājuma.
Viņš sacīja, ka joprojām rit sarunas starp Latvijas Pašvaldību savienību un pilsētām un nav zināms, kāds būs finanšu sadalījums. "Nekādi brīnumi nebūs, bet nebūs arī tā, ka pašvaldībām tiks atņemts tik daudz, ka tas apdraudētu funkciju izpildi," sacīja Kučinskis.
Viņš arī atgādināja par pašvaldību pārstāvju mērķi diskutēt ar valdību, lai iegūtu pašvaldībām stabilitāti vismaz uz pieciem gadiem, lai pašvaldības varētu plānot savas finanses.
Jau iepriekš pašvaldības pauda satraukumu par nākamgad paredzēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazinājumu par diviem procentpunktiem, jo šis nodoklis ir galvenais pašvaldību ienākumu avots. Valdība tomēr nolēma darbaspēka nodokļu slogu mazināt, IIN likmi saglabājot pašreizējā līmenī.
Turklāt vairākas lielās pilsētas un Pierīgas pašvaldības, kas ir donori, ar pastāvošo finanšu izlīdzināšanas modeli nav apmierinātas. Savukārt mazās pašvaldības, kas saņem finansējumu, ir ieinteresētas, lai tas nesamazinātos. Situācijas risinājumam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kopā ar pašvaldībām kā vienu no iespējamajiem risinājumiem pašvaldību finanšu izlīdzināšanas mehānisma uzlabošanai piedāvā nekustamā īpašuma nodokļa izslēgšanu no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas.
Valdība pašlaik strādā pie nākamā gada budžeta projekta, kuru Saeimā plānots iesniegt 1.oktobrī.
