Linda bija aizbraukusi ceļojumā uz Nīderlandi, kur neveiksmīgi nokrita un salauza roku. Viņa nonāca Nīderlandes slimnīcā, kur uztaisīja rentgenu, uzlika ģipsi. Atgriežoties mājās, Linda velējās, lai to apskata atkārtoti, taču tas nebija iespējams.
“Aizbraucu pie ģimenes ārsta, teicu, ka salauzu roku, izstāstīju situāciju. Teicu, ka man rentgens ir, bet diskā. Manam ģimenes ārstam nemaz datora nav, nevar apskatīt un teica, ka vienkārši man dos norīkojumu pie traumatologa,” stāsta Linda.
Viņa ar ģimenes ārsta nosūtījumu devās uz Rīgas 1.slimnīcu, taču tur ārstam Nīderlandē veikts rentgens diskā neinteresēja, lika taisīt vēl vienu. “Es teicu, ka man ir, piedāvāju. Ārsts teica, ka neskatīsimies, taisīsim vēl vienu rentgenu,” stāsta Linda.
Šis gadījums nav vienīgais, kad citas ārstniecības iestādes rentgenu diskā neapskata. Nedaudz citādu scenāriju stāsta Ilze Majore, kura rentgenu uztaisīja Jelgavā: “Man bija nesen veikts rentgens. Tur it kā rakstīts, ka viss ir kārtībā, bet es dakterei saku, ka es zinu, kaut kas nav. Un man bija disks līdzi. Viņa saka, ka nevar atvērt šo disku, protams, mēģināja, bet nevar atvērt. Un tad man radās jautājums, kāpēc vispār tos diskus taisa, ja nevar atvērt un apskatīties. Kad agrāk bija foto, tad ārsti to varēja paņemt, apskatīties, un viss bija kārtībā.”
Ir arī zināms gadījums, kad ar rentgenu, kurš uztaisīts Jelgavas poliklīnikā, nav iespējams doties uz turpat blakus esošo Jelgavas slimnīcu. Par to pārliecinās arī Pieci.lv, uzdodoties par pacientu un zvanot uz Jelgavas slimnīcas reģistratūru. “Es nezinu, vai tā ir vienmēr, bet ir dzirdēts, ka nevar attaisīt,” atklāj Jelgavas slimnīcā.
Tāpat, zvanot uz Lindas apmeklēto Rīgas 1.slimnīcu, reģistratūras darbinieces neslēpj, ka arī šeit var būt problēmas: “Visiem ārstiem ir datori. Tas ir vienīgi atkarīgs no programmas, ar kādu programmu strādā. Un tad varbūt ir kaut kādas problēmas, ka nevar atvērt to disku.”
Šādā gadījumā var doties uz citu ārstniecības iestādi, bet tad jau jārēķinās ar rindu, kura atkal ir jāizstāv. Turklāt nav garantijas, ka arī tur bildi varēs apskatīt. Otrs variants ir maksāt vēlreiz un taisīt atkārtotu rentgenu. Tas jau nozīmē, ka cilvēks samaksā divreiz par vienu un to pašu izmeklējumu, bet, ja tas ir bērns vai cita persona, kurai tas pienākas bez maksas, divas reizes par to samaksā valsts. Rentgena cena ir 10 – 5 eiro.
Taču nākamgad vasarā, iespējams, no šādām situācijām varēs izvairīties. “Mums nākotnē ir paredzēts, ka ar vizuālās diagnostikas izmeklējumiem, tai skaitā rentgeniem, varēs apmainīties elektroniski starp iestādēm, izmantojot vienotu “DICOM” standartu. Līdz ar to problēmai, ka vienā slimnīcā ir veikts izmeklējums, bet otrā nevar atvērt, vajadzētu atrisināties,” stāsta Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāvis Mārtiņš Smilga.
Izmeklējumu apmaiņa starp ārstniecības iestādēm ir daļa no e-veselības projekta. Tas nozīmē, ka situācija varēja atrisināties jau pirms vairākiem gadiem, ja vien e-veselības projekts būtu veiksmīgāk iesācies.
Vēl viena problēma ir tā, ka ne visās slimnīcās vizuālās diagnostikas ierīces atbalsta vispārpieņemtos “DICOM” standartus jeb vienkāršāk sakot, sistēmu ar kuru var viegli un ērti pārsūtīt citām ārstniecības iestādēm, piemēram, uzņemtos rentgena attēlus. “Pēc būtības lielākajai daļai ir jābūt, bet pēc mūsu pieejamās informācijas, ir arī iestādes, kur vēl vizuālās diagnostikas iekārtas neatbalsta “DICOM” standartu. Bet to proporcionālo sadalījumu mēs nevaram nosaukt,” stāsta Smilga.
Bez vienotās sistēmas, arī ieviešot e-veselības projektu, rentgenus pārsūtīt citām iestādēm nebūs iespējams.
