Aizdomas par iespējamu noziegumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) piederošajā kapitālsabiedrībā “Vides projekti” radās pēc tur veiktā audita pirms diviem gadiem. Bažas bija par aptuveni miljons eiro izsaimniekošanu. „Ir arī daudzas epizodes par līdzekļu noplūšanu ne tur, kur tas nepieciešams, kur nav tikai dokumentu problēmas,” tā 2012.gada februārī norādīja toreizējais VARAM ministrs Edmunds Sprūdžs (Reformu partija).
Naudu “Vides projekti” saņēma no “Latvenergo”, un par saņemtajiem līdzekļiem bija jāstiprina Daugavas HES ūdenskrātuvju krasti. Audits liecināja, ka nauda aizgājusi citām vajadzībām.
Policija pirms diviem gadiem iesākto kriminālprocesu par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā nupat kā izbeigusi. „No juridiskās puses te vairs nav, ko vainot un ko saukt pie atbildības. Jo tīri, ja mēs skatāmies, kurš, ko un kā uzraudzīja, tad šie cilvēki vairs nav ministrijā. Līdz ar to mēs nevaram arī no uzraudzības viedokļa nekādu atbildību paprasīt. Ja šie cilvēki vēl strādātu ministrijā, mēs varētu prasīt kaut kādu disciplināratbildību. Primāri mēs vēršamies pret tiem cilvēkiem, kuri bija valdē – valdes locekļiem. Un arī ne pret viņiem, bet par faktu. Un ministrijas uzdevums nav veikt tiesībsargājošo iestāžu darbu. Mēs savācam materiālus, mēs aizsūtām policijai. Ja policija un prokuratūra, kas ir eksperti šajā jomā, secina, ka nav tur pamata, tad mēs varam tikai vēlreiz pārsūdzēt, ko mēs esam darījuši. Bet pie tā arī mūsu kompetence diemžēl apstājas,” skaidro VARAM Juridiskā departamenta direktors Mārtiņš Brencis.
Krimināllietas izbeigšanas pamatojums – nav bijis noziedzīga nodarījuma. Tomēr notikušajā naudu zaudējuši gan privāti, gan valsts uzņēmumi un iestādes. “Vides projektu” maksātnespējas process jau ir tuvu noslēgumam. „Nav bieži procesi, kur dalībnieks ir valsts. Mums bija aktīvi, ko atguvām no ES fondiem, un mums bija nedaudz pamatlīdzekļu. Mašīnas un īpašums Brocēnos, ko mēs pārdevām. Mēs atguvām aptuveni pusi no saistībām. Bez nekādas valsts palīdzības,” stāsta “Vides projektu” maksātnespējas administrators Egons Baltgailis.
Nenodrošinātajiem kreditoriem cerības uz naudas atgūšanu ir mazas. Tā Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi jau var rēķināties, ka 261 tūkstoša vietā tie saņems tikai 391 eiro. „Mācība ir tāda, ka daudz uzmanīgāk un nopietnāk jāpieskata valsts uzņēmums. No Zemkopības ministrijas puses ir jābūt kontrolei, bet arī pašiem jāpieskata,” saka “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumu” valdes priekšsēdētājs Roberts Dilba.
Citu izredzes šajā procesā nav spožākas. Izglītības attīstības aģentūra pusotra tūkstoša eiro vietā saņems vien 2,5 eiro, VARAM - 18 tūkstošu vietā 27 eiro.
Toties bagātīgi segtas paša maksātnespējas procesa izmaksas. „Skaidrs, ka maksātnespējas process primāri sedz tā cilvēka darbību, administratora darbību, kurš to pasākumu veic. Mūsu iespējas ietekmēt šo procesu ir diezgan ierobežotas,” norāda VARAM pārstāvis Brencis.
No kopumā atgūtajiem 192 tūkstošiem eiro gandrīz puse jeb 79 tūkstoši eiro aizies paša maksātnespējas procesa izmaksu segšanai.
Administrators uzsver – izmaksas aprēķinātas saskaņā ar likumu: „Mēs pārņēmām mantu, kas bija. Ofiss bija liels – 1000 kvadrātmetri. Un pilns bija ar dokumentiem, kas bija jāarhivē. Mums bija dokumenti, ko nevajadzēja nodot valsts arhīvā – es tos tagad glabāju un par viņiem samaksāju, un tad vēl ir dokumenti arhīvam. Tās ir tās summas, kas ir dokumentu glabāšanai. Personāla dokumenti un tādas lietas.”
Baltgaiļa paša atalgojums šajos divos gados bijis ap 1800 eiro mēnesī, bet papildus algots palīgs un eksperti, bijuši arī citi tēriņi. Atgūto naudu kreditoriem sāks izmaksāt jūnija beigās, bet pēc tam maksātnespējas procesu pabeigs.
