Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde tiesas spriedumu nekomentē. Pārvaldes preses pārstāve Santa Jonāte “Panorāmai” sacīja, ka pārvalde tiesas spriedumu respektē un savus argumentus ir izklāstījusi tiesā. Jāpiebilst, ka tiesas PMLP lēmumus atceļ reti.
“Panorāma” jau septembra sākumā patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā “Mucenieki” tikās ar Osmana un Talias ģimeni, kura pirms aptuveni desmit mēnešiem ieradās Latvijā, mūkot no kara un likuma patvaļas plosītās Irākas.
Bēgļu gaitās no dzimtās Kurdistānas provinces Osmans devies divu iemeslu dēļ. Irākā viņš nodarbojās ar mašīnu tirdzniecību un servisa pakalpojumiem. Reiz, pārdodot divas mašīnas vietējai varai pietuvinātiem cilvēkiem, viņš cerētās naudas vietā saņēmis nāves draudus, kuri kļuvuši biežāki. Otrs iemesls – frontes līnija cīņai ar “Islāma valsts” kaujiniekiem ik dienu kļuvusi tuvāka.
Lai gan Pilsonības un migrācijas pārvalde ģimenei sākotnēji atteica bēgļa statusa piešķiršanu, Osmans ar Talia vērsās tiesā. Tā ģimenes lūgumu par patvērumu ir apmierinājusi. Nu tas vairs nav pārsūdzams.
“Paldies, Paldies!!!” Šos vārdus Talia apguvusi bēgļu izmitināšanas centrā “Mucenieki” un saka no visas sirds. Pateicīgs par tiesas lēmumu ir arī Osmans.
“Es pamazām grasos atrast darbu. Pirmām kārtām jau iemācīties valodu. Bērni jau mācās skolā. Arī es mācos latviešu valodu. Mēģināšu pamazām iekārtoties darbā vai veidot savu biznesu autoservisu jomā un sākt jaunu dzīvi ģimenei nu jau Latvijā,” pēc tiesas sprieduma stāstīja Osmans.
Latviešu valodas kursos iet arī Talia. Arī viņa plāno šeit strādāt. Iepriekš Irākā viņa bijusi friziere. Abi domā, ka sākt jaunu dzīvi šeit būs viegli. Gaidāmā bēgļu pabalstu samazināšana viņus nebaidot.
“Es ģimeni uz Latviju neatvedu pabalstu dēļ. Arī Irākā neesmu saņēmis nevienu pabalstu. Es paļaujos tikai uz sevi un savu darbu, lai nodrošinātu ģimeni,” saka Osmans.
Kamēr vecāki vēl tikai domā par jauno dzīvi Latvijā, abi puikas – Šads un Ško - jau mācās vienā no Rīgas vidusskolām un brīvajā laikā mēdz uzspēlēt futbolu. Kameras priekšā bērni gan ir uztraukušies un kautrīgi. Tādēļ arī daudzie latviešu valodas vārdi šoreiz aizmirsušies, tomēr par savām prioritātēm sportā viņi jau tagad ir droši – kādreiz gatavi spēlēt Latvijas izlasē.
