Panorāma

Apstiprina jauno Eiropas Komisiju

Panorāma

Panorāma

Bunkus kapavieta – Meža kapos blakus Čakstem

Iestādes nesaprotas – noslepkavotais administrators Bunkus tiek pie kapa daļēji slēgtajos Meža kapos

Pērn noslepkavotais maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus ticis pie kapavietas daļēji slēgtajos Meža kapos. Rīgas domes Kapu pārvaldē uzsver, ka lūgumu Bunkum piešķirt šo kapavietu izteikusi Tieslietu ministrija, pamatojoties uz maksātnespējas administratora īpašiem nopelniem valsts labā, ministrija uzskata, ka tai šajā procesā bijusi vien pastnieka loma.  

ĪSUMĀ:

  • Pērn noslepkavotais Mārtiņš Bunkus apglabāts daļēji slēgtajos Meža kapos.
  • Ja tur nav dzimtas apbedījumi, pie kapavietas tiek vienīgi par īpašiem nopelniem valsts labā.
  • Rīgas kapu pārvalde sākumā atteica lūgumam apbedīt Bunku Meža kapos.
  • Viņa māte vērsusies Tieslietu ministrijā.
  • Vēlāk, saņemot TM atbalsta vēstuli, pārvalde kapavietu piešķīra.
  • TM: Vēstuli ar Bunkus nopelniem uzrakstīja viņa māte, TM to tikai pārsūtīja.
  • Šogad par īpašiem nopelniem kādā nozarē Meža kapos piešķirtas 6 kapavietas.
  • Kapu pārvalde: TM atbalsta vēstule Bunkus ģimenei ne ar ko nav atšķīrusies no citām.

Rīgas Meža kapi ir vieta, kur apglabātas daudzas Latvijai nozīmīgas personas – gan izcili kultūras darbinieki, gan amatpersonas un, protams, arī Latvijas valsts pirmais prezidents Jānis Čakste. Un tagad tieši iepretim Čakstes piemineklim zemē guldīts arī pērn tepat netālu noslepkavotais maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

Meža kapi ir daļēji slēgti kapi, un tas nozīmē, ka, ja vien tajos nav dzimtas apbedījumu, pie kapavietas var tikt vienīgi par īpašiem nopelniem valsts labā.

Tādēļ, kad mirušā Bunkus māte vērsās pie Rīgas kapu pārvaldes ar lūgumu dēlu apbedīt Meža kapus, viņai tika atteikts.

“Mēs viņai paskaidrojām šo kārtību, ka ir iespējams dabūt tikai tad, ja ir kādi ieguldījumi vai nopelni, tālāk viņa vērsās Tieslietu ministrijā. Pēc tam Kapsētu pārvalde saņēma šo atbalsta vēstuli un atbilstoši saistošajiem noteikumiem tika piešķirta šī kapavieta,” skaidroja Rīgas domes Kapu pārvaldes priekšnieks Gints Zēle.

 “Mēs paļaujamies uz atbilstošās institūcijas sniegto atbalsta vēstuli, kuri tad uzņemas to morālo un ētisko atbildību,” pauda Zēle.

Tieslietu ministrija Bunkus kapavietas tēmas aktualizēšanu kritizē un atbildību šajā situācijā uzņemties nevēlas, tieši otrādi.

TM norāda, ka Bunkus māte vēstuli ar dēla nopelnu uzskaitījumu sagatavojusi pati, un ministrija kā par tieslietu nozari atbildīgā iestāde to Kapu pārvaldei vienkārši pārsūtījusi.

“Tieslietu ministrijā nav šai personai piešķirti īpaši nopelni, mums nav tādu datu, ka mēs būtu ko piešķīruši, iesniedzēja bija rakstījusi par nopelniem, kas par viņa profesionālo darbību bija saņemti no citām institūcijām,” stāstīja Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs.

Viņš atzina, ka TM Bunkus nopelnus nevērtēja. 

Uz jautājumu, vai tagad jebkurš varētu atsūtīt šādu vēstuli un ministrija to nosūtītu tālāk, Kronbergs atbildēja: “Pēc šī gadījuma mēs noteikti aizsūtītu atpakaļ.”

Šogad par īpašiem nopelniem kādā nozarē Meža kapos piešķirtas sešas kapavietas, informēja Kapu pārvaldē, uzsverot – Tieslietu ministrijas atbalsta vēstule ne ar ko nav atšķīrusies no citām.

“Diezgan tā, kā lai saka, nekorekti laikam ir – vienā brīdī saka vienu un tad viņi atkal saka, ka tā nemaz nebija domājuši, ka domājuši pavisam ko citu. Šajā vēstulē bija diezgan konkrēti uzskaitīts, ar ko nodarbojās Bunkus kungs, kā viņš tika nominēts vēl kaut kādai Eiropas asociācijai un tā rezultātā tika izteikts lūgums piešķirt kapavietu,” norādīja Zēle.

Savukārt skaidrojot, kādēļ kapavieta Bunkum ierādīta tieši pie Jāņa Čakstes pieminekļa, Kapu pārvaldē norādīja, ka “nešķiro cilvēkus, mums piedāvājumā tiek piedāvātas visas tobrīd brīvās kapavietas”.

“Arī Bunkus ģimenei tika piedāvātas visas brīvās kapavietas, arī šī, kas nevarētu būt piedāvāta kādam, kas vēlas zārka apbedījumu, jo tur tas nav iespējams, viņi izvēlējās šo,” skaidroja Zēle.

Pirms vairākiem gadiem plaši tika apspriests veids, kādā kapavietu Meža kapos ieguva eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs šajā procesā konstatēja arī pārkāpumus. Kapsētas pārvaldē skaidro – piešķirt viņai kapavietu par īpašiem nopelniem tad nebija iespējams, to var darīt vienīgi pēc personas nāves.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti