Iespējams, «Re:Baltica» saņems sabiedriskā labuma statusu

Pirms diviem gadiem dibinātais Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs „Re:Baltica” sevi pieteicis ar vairākiem apjomīgiem pētījumiem, kā „Skolas nauda”, „Karstie rēķini”, „Krievijas nauda Latvijā” un pēdējā laikā skaļāko rezonansi izraisījušo pētījumu par Latvijas veiksmes stāsta ēnas pusi, mazajām algām un lielo sociālo nevienlīdzību. „Re:Baltica” norāda, ka pētījumi raisījuši plašas diskusijas sabiedrībā un ietekmējuši lēmumu pieņēmēju rīcību, tādēļ centrs būtu pelnījis sabiedriskā labuma statusu. Tomēr ceļš līdz tam izrādījies grūtāks, nekā varētu domāt.

Jautājums par sabiedriskā labuma statusa piešķiršanu pētnieciskās žurnālistikas centram „Re: Baltica” šodien bija nonācis līdz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komitejai, kaut lēmumu par šo statusu pieņem Valsts ieņēmumu dienests (VID), nevis deputāti. Iemesls šādai apspriedei Saeimā bija Sabiedriskā labuma komisijas balsojums, kurā tikai četri no septiņiem locekļiem atbalstīja statusa piešķiršanu „Re:Baltica”.

Pret sabiedriskā labuma piešķiršanu iestājās komisijas vadītāja, Finanšu ministrijas konsultante Daina Robežniece: „Protams, pilsoniskās sabiedrības jomā darbība tiek veikta, bet – ja tā ir profesionālas organizācijas darbība, tad saskaņā ar likumu – darbība, kas vērsta uz pašu biedru interešu apmierināšanu, nav sabiedriskā labuma darbība. (..)  Tā kā šī ir profesionāla organizācija, vismaz tāds iespaids radās, iepazīstoties ar informāciju, kas ir mūsu rīcībā, un šī organizācija darbojas savā profesionālās darbības jomā un savus darba rezultātus dara zināmus sabiedrībai, tas obligāti nenozīmē, ka tā uzreiz ir sabiedriskā labuma organizācija.””

Šāda argumentācija raisīja „Re:Baltica” vadītājas Ingas Spriņģes neizpratni. Viņasprāt, centra ieguldījums sabiedrības izglītošanā ir ievērojams.

„Tas arī ir tas, kāpēc mēs šodien esam šeit un kāpēc gājām pie Valsts ieņēmumu dienesta, lai iegūtu sabiedriskā labuma statusu. Jo

mēs uzskatām, ka esam atšķirīgi no komercmedijiem un ar to nepelnām naudu. Turklāt mēs veicam pētījumus, kuriem ikdienas medijiem nebūtu laika, un dodam to labumu visiem. Jo mūsu mērķis ir, lai būtu kaut kāds rezultāts,” norādīja Inga Spriņge.

Sabiedriskā labuma statuss „Re:Baltica” ļautu vieglāk piesaistīt ziedotājus, kas saņemtu nodokļu atlaides. Līdz šim centrs saņēmis naudu no ASV valsts departamenta, Sorosa fonda un ASV baltiešiem.

Bet Robežniece savu nostāju pamatoja ar aizdomām, ka sabiedriskā labuma piešķiršana žurnālistikā strādājošai biedrībai varētu radīt precedentu, ko gribētu izmantot arī komercmediji.

Tādu bažu gan nebija Saeimas deputātiem, kuri uzsvēra - „Re:Baltica” par tās ieguldījumu sabiedriskais labums būtu jāpiešķir. „Manā skatījumā, šī centra darbība ir vērsta nevis uz vienu normu likumā, bet uz vairākiem aspektiem,” saka komisijas vadītāja Ināra Mūrniece.

Deputāti arī vērsa uzmanību uz lielo skaitu dažādu biedrību, kas tikušas pie sabiedriskā labuma statusa, bet kuru devums sabiedrībai pirmajā brīdī nešķiet tik acīmredzams, tādēļ komisijas lēmumi šķiet nekonsekventi.

Sabiedriskā labuma statuss Latvijā ir vairāk nekā 2000 organizāciju.

Gala lēmumu par to, vai „Re:Baltica” pienākas sabiedriskā labuma statuss, pieņems Valsts ieņēmumu dienests. Kā norādīja tā pārstāve Mārīte Grandāne, līdz šim praksē nav bijis gadījumu, kad VID neatbalstītu komisijas ieteikumus, tāpēc arī „Re:Baltica” par statusa saņemšanu vairs nevajadzētu bažīties. Savukārt Finanšu ministrija pašlaik strādājot pie sabiedriskā labuma definīcijas precizēšanas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti