Iekšējās drošības birojs pārbauda ziņas par vardarbību pret irākiešiem uz robežas ar Baltkrieviju

Latvijas Iekšējās drošības birojs pārbauda publiski izskanējušās ziņas par iespējamu nežēlīgu izturēšanos pret irākiešiem, kuri pērn masveidā mēģināja nelegāli iekļūt Latvijā no Baltkrievijas. Savukārt prokuratūrā saņemts divu Latvijas nevalstisko organizāciju iesniegums, kura pamatā ir nelegālo robežšķērsotāju liecības par it kā pret viņiem pielietotu vardarbību, noskaidroja portāls LSM.lv.

Pēc liecību publiskošanas sāk pārbaudi

Žurnāliste un migrācijas jautājumu pētniece Aleksandra Jolkina, intervējot vairāk nekā 20 irākiešus, kuri pērn vasaras nogalē un rudenī mēģināja nelegāli iekļūt Latvijā, bet iestrēguši uz Baltkrievijas–Latvijas robežas, publiskoja ziņojumu, kurā bēgļi apgalvo, ka viņi uz robežas tika sisti un viņus ar spēku piespieduši atgriezties Baltkrievijā vai doties atpakaļ uz Irāku. Liecībās apgalvots, ka vīriešus sita, bet sievietes un bērnus neaiztika, taču uz sievietēm izdarīja psiholoģisko spiedienu, Rus.LSM.lv raidījumam “TČK” stāstīja Jolkina.

Viņa apgalvoja, ka pret bēgļiem pielietota “izstumšanas” taktika, ar spēku atspiežot viņus atpakaļ uz Baltkrieviju, nepieņemot viņu patvēruma piešķiršanas lūgumus.

Iekšējās drošības birojā portālu LSM.lv informēja, ka 3. maija birojā

ir uzsākta pārbaude arī par Jolkinas publiski pieejamā pētījumā norādītajām ziņām par iespējami pretlikumīgu Iekšlietu ministrijas iestāžu nodarbināto rīcību uz Latvijas–Baltkrievijas robežas.

Savukārt Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieka vietnieks Juris Kusiņš raidījumam “TČK” noliedza, ka pret nelegāliem robežšķērsotājiem pielietotu vardarbību, un uzsvēra, ka dienesti ievēroja likumus.

Viņš atzina, ka nelegāliem migrantiem tiešām neļāva šķērsot robežu, izmantojot komunikāciju un mutiski brīdinot vairākās valodās, ka robežas šķērsošana šādā veidā ir nelikumīga. Pēc viņa teiktā, migranti arī redzēja uz robežas karavīrus un zemessargus, un arī tas viņus atturēja no mēģinājumiem ielauzties Latvijas teritorijā.  

Kusiņš klāstīja, ka, satiekot migrantus jau Latvijas teritorijā, robežsargi viņus apskatīja, jautāja, vai nav nepieciešama mediķu palīdzība, apģērbs, apavi, un tad deva norādījumus atgriezties atpakaļ Baltkrievijā, no kurienes viņi nelikumīgi ieradušies. Esot bijuši arī gadījumi, kad otrpus robežai bija redzami baltkrievu robežsargi, kuri pārdzina šos cilvēkus uz citu robežas posmu, stāstīja Kusiņš.

Viņš apgalvoja, ka šiem migrantiem bija Baltkrievijas tūrisma vīzas, viņi paši labprātīgi un bez piespiešanas nonāca līdz robežai.  Kusiņš arī pauda pārliecību, ka gan robežsargi, gan armija un policija rīkojās atbilstoši likumam un normatīvajiem aktiem.  

Pētniece: Ja tā ir patiesība – man būs kauns

Pēc Kusiņa vārdiem vairāk nekā 100 cilvēki paši brīvprātīgi nolēmuši atgriezties dzimtenē. Latvija viņiem apmaksāja lidojumu un izsniedza vienreizējo pabalstu, bet par piespiešanu nevarēja būt runas.  Viņš arī klāstīja, ka migrantiem tad būtu jādodas uz legālu robežkontroles punktu un tur jāmēģina iesniegt patvēruma lūgumu.

Centra “Providus” pētniece patvēruma un migrācijas jomā Ieva Raubiško Rus.LSM.lv raidījumā “TČK”  gan norādīja, ka “bēgļiem, kuri mēģinājuši nelikumīgi šķērsot robežu vai šķērsoja robežu, kurus pēc tam izstūma atpakaļ, nebija iespēju vērsties oficiālajos punktos” ar lūgumu piešķirt patvērumu.  Turklāt masveidā nelegālo robežšķērsotāju dēļ pērn augustā pierobežā bija izsludināta ārkārtējā situācija, kuras laikā nedrīkstēja sniegt pieteikumus par patvēruma piešķiršanu, atgādināja Raubiško. Ārkārtējās situācijas termiņu valdība pagarināja jau trīs reizes, un pašlaik tas ir spēkā līdz šī gada 10.augustam.

Viņa arī informēja, ka

“Providus” un organizācija “Gribu palīdzēt bēgļiem” vērsās prokuratūrā ar iesniegumu, kura pamatā ir nelegālo migrantu liecības par piedzīvoto uz Latvijas–Baltkrievijas robežas.

Ģenerālprokuratūrā portālam LSM.lv apstiprināja, ka 5. maijā ir saņemts šāds iesniegums no abām organizācijām. Pašlaik virsprokurors, kuram šis jautājums nodots, ir atvaļinājumā, tāpēc prokuratūrā nevarēja sniegt detalizētāku informāciju.

Raubiško raidījumā pauda, ka “mēs nezinām, kādi dienesti ir iesaistīti darbībās, par kurām liecina bēgļi, bet, ja būs iemesls sākt izmeklēšanu, to sāks, bet tas, protams, prasīs laiku”.  

Viņa arī atzina – ja liecības izrādīsies patiesas, viņai būs kauns par to, jo nevar tā rīkoties ar cilvēkiem, pat ja viņu patvēruma piešķiršanas lūgums nav apmierināts. 

Irākietis apgalvo – viņu ar spēku piespieduši atgriezties dzimtenē 

Viens no bēgļiem, irākietis Ali Rmze raidījumam “TČK” apgalvoja, ka mēģināja iekļūt Latvijā, bet esot sastapies ar vardarbību un ticis piekauts. Ali stāstīja, ka Irākā pašlaik nav droši, tāpēc viņš gribēja nokļūt Vācijā. Viņš ticis līdz Baltkrievijai un tālāk – līdz robežai ar Latviju.

“Es katru dienu tur biju pie robežas, divus mēnešus pavadīju mežā. Tur ļoti auksti. Es nezināju, ka tā būs,” stāstīja Ali.

Viņš stāstīja, ka tomēr nonācis Latvijā, bet viņu aizturēja policija, nogādāja iecirknī, nopratināja, “teica, ka man šeit nav jābūt, bet es teicu – ja viņi nevar man palīdzēt, nevajag mani sūtīt atpakaļ uz Baltkrieviju”. Ali apgalvoja, ka vēlējās palikt Latvijā, bet viņam pateica, ka tas nav iespējams un viņš var doties atpakaļ uz Baltkrieviju.  

Pēc tam, pēc Ali stāstītā, esot ieradušies kādi citi cilvēki ar mikroautobusu ar tumšiem logiem, viņu esot ieveduši busiņā, piespieduši tur pie grīdas; likuši iet uz Baltkrievijas robežu un esot situši viņu un viņa draugus, bet sievietes un bērnus nav aiztikuši.  

Pēc tam migrantu grupu aizveduši līdz robežai un likuši iet atpakaļ, kur savukārt baltkrievu karavīri viņus esot sastapuši un paziņojuši, ka viņi nedrīkst atgriezties Minskā, viņiem jādodas uz Latviju, klāstīja Ali.  Grupa pavadīja uz robežas dažas stundas, tad atkal esot sastapti Latvijas robežsargi, viņu esot aizveduši uz citu iestādi, tur kāds viņu atkal esot sitis un beigās piespiedis parakstīt aktu, ka viņš gatavs labprātīgi atgriezties Irākā. Rezultātā viņš atgriezās dzimtenē.  

KONTEKSTS:

2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas centās nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu bija ieradušies no Irākas.  Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievija apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturoja kā hibrīdkara izvēršanu.

Bēgļu dēļ pierobežā pērn augustā izsludināto ārkārtējo situāciju pagarināja līdz šī gada augusta vidum. Lai gan šogad mēģinājumu skaits nelegāli šķērsot Latvijas–Baltkrievijas robežu ievērojami sarucis, tomēr nelegālās migrācijas spiediens var atgriezties kuru katru brīdi, brīdināja Iekšlietu ministrijā, līdz ar to situācija aizvien ir saspringta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt