Viņš norādīja, ka pēc Krievijas paziņojuma par daļēju mobilizāciju situācija uz Latvijas- Krievijas robežas ir stabila. Pēdējais nelegālās robežšķērsošanas mēģinājums uz Latvijas- Krievijas robežas konstatēts 24. augustā.

Ruskulis uzsvēra, ka robežsardze ir gatava, ja pieaugs patvēruma meklētāju un nelegālu robežšķērsošanas gadījumu skaits.

Ruskulis arī norādīja, ka 12 Krievijas pilsoņi šonedēļ lūguši patvērumu Latvijā. Iesniegumus izskatīs Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Tomēr Ruskulis piebilda, ka Latvijas prasības patvēruma meklētāja statusa iegūšanai ir ļoti stingras, tādēļ vienkārši kāds cilvēks, kurš bēg no mobilizācijas, statusu neiegūs.

KONTEKSTS:

Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija vienojušās īstenot reģionālu pieeju, ierobežojot Krievijas pilsoņu, kuriem ir ES vīzas, ieceļošanu Šengenas zonā pāri to robežām tūrisma, kultūras, sporta un uzņēmējdarbības vajadzībām.

Latvijas valdības pieņemtais lēmums paredz, ka Latvijā varēs ieceļot tie Krievijas pilsoņi, kas saņēmuši vīzu saistībā ar humāniem apsvērumiem.

Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri neformālā sanāksmē augusta beigās lēma apturēt ES–Krievijas nolīguma par vīzu atvieglotu izsniegšanu darbību, kā arī rast ES līmeņa risinājumus, lai ierobežotu tūrisma vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem. Vienlaikus tika panākta kopēja ES ārlietu ministru izpratne, ka valstis, kurām ir kopīga robeža ar Krieviju, var nacionālā līmenī ieviest ierobežojumus ieceļošanai ES.

Tādēļ Latvija, Lietuva un Igaunija ir vienojušās par nekavējošu reģionālu risinājumu, lai, gaidot ES kolektīvu rīcību, jau tagad ierobežotu Krievijas ceļotāju plūsmas, tādējādi mazinot drošības riskus. Lēmums pieņemts koordinēti, sadarbojoties Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārlietu ministrijām, un stājās spēkā vienlaikus visās trīs Baltijas valstīs 19. septembrī.