Aizsardzības ministrija: Krievijas daļēja mobilizācija nepaaugstina militārā apdraudējuma līmeni Latvijā

Lai gan Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā, militārā apdraudējuma līmenis Latvijā joprojām ir zems, informēja Aizsardzības ministrija (AM).

Latvija cieši sadarbojas ar NATO sabiedrotajiem, veicot nepārtrauktu situācijas monitoringu un izvērtējumu, pausts AM paziņojumā.

"Mums nav palielinājušies šajā mirklī militārie draudi pie mūsu robežām.

Krievija pašlaik pie mūsu robežām nespēj turēt vairāk kā 30% no spēkiem, ko turēja pirms kara, jo viņi ir aizsūtījuši tos uz Ukrainu.

Otrkārt, pat ja no Krievijas puses šeit parādītos kāds skaits ar Krievijas cilvēkiem, kas varētu mēģināt bēgt no mobilizācijas uz Latvijas robežu, es esmu sazinājies ar mūsu iekšlietu ministru. Viņiem ir trīs pakāpju plāns, lai šādas lietas nepieļautu," LTV sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!").

Savukārt Lietuva, reaģējot uz mobilizāciju Krievijā, ir izsludinājusi paaugstinātu gatavību savos ātrās reaģēšanas spēkos. Pabrika ieskatā Latvijā pašlaik nav nepieciešams pieņemt līdzīgu lēmumu, jo valstī norisinās mācības “Namejs 2022”, kas jau pēc būtības nozīmē, ka mūsu bruņoti spēki ir paaugstinātā gatavībā.

Trešdien, 21.septembrī, norisinājās arī iepriekš plānota NATO valstu pārstāvju sanāksme, kurā Latvijas aizsardzības ministrs vēlreiz uzsvēra nepieciešamību saglabāt rietumvalstu vienotību un nelokāmu atbalstu Ukrainai.

"Putina paziņojums šodien ir jāapspriež arī NATO līderu līmenī. Rietumu sabiedrībai ir jāturpina stingrais kurss un jādemonstrē vienota nostāja, sniedzot visa veida atbalstu Ukrainai gan ar bruņojumu, gan cita veida palīdzību. Tāpat visai demokrātiskajai pasaulei ir tieši un nepārprotami jāpasaka Krievijai, ka nekādi viltus referendumi okupētajās Ukrainas teritorijās nemainīs mūsu attieksmi pret šo netaisnīgo karu. Es aicinu visu Rietumu sabiedrību nepakļauties Krievijas kodolšantāžai," ministrijas paziņojumā norādīja Pabriks.

Arī Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka 

Latvija konsultēsies ar sabiedrotajiem un partneriem par kopīgo rīcību saistībā ar Krievijas uzsākto mobilizāciju.

Nepieciešams apspriest tālāku atbalstu Ukrainai un pārrunāt iespējamos papildus drošības pasākumus reģionā. Militārā apdraudējuma līmenis Latvijai joprojām ir zems, apliecināja Rinkēvičs.

“Mēs nedrīkstam ļauties viņa [Putina] šantāžai, un jāatbalsta Ukraina, cik vien varam. Pašlaik Krievija ir tikpat bīstama Eiropai un pasaules mieram kā nacistiskā Vācija pagājušajā gadsimtā,” tviterī pauda Rinkēvičs.

Tikmēr Latvijas Valsts robežsardze izvērtē riskus un gatava reaģēt, ja uz robežas parādīsies personas, kas centīsies to šķērsot nelikumīgi, lai izvairītos no dienesta Krievijas bruņotajos spēkos, Latvijas Radio pastāstīja Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks, ģenerālis Ivars Ruskulis.

Tikmēr Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" atklāja, ka Latvijas vēstniecība Maskavā e-pastā ir saņēmusi politiskā patvēruma lūgumus no mobilizācijai pakļautajiem Krievijas pilsoņiem.

Riekstiņš norādīja, ka lēmumu par politiskā patvēruma piešķiršanu visbiežāk pieņem ilgākā laika periodā. Vēstniecība iepazīstas ar katru e-pastu un pārsūta to uz Rīgu izvērtēšanai, vai konkrētais gadījums atbilst politiskā patvēruma kritērijiem.

Vestnieks sacīja: "Neesam konstatējuši milzīgu Krievijas pilsoņu interesi tikt ārā no valsts caur Latviju. Viņi ir informēti, ka robeža ceļotājiem ar parastu vīzu ir slēgta."

KONTEKSTS:

Vairāk nekā pusgadu pēc iebrukuma Ukrainā un nepilnu mēnesi pēc ukraiņu pretuzbrukuma un daļas okupēto teritoriju atbrīvošanas Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju savā valstī. Mobilizācija skaršot 300 tūkstošus rezervistu.

Putins šādu soli skaidroja ar to, ka Ukrainā Krievijas karaspēks cīnās ar "faktiski visu kolektīvo Rietumu kara mašīnu". Viņš arī pauda, ka Krievija tiekot pakļauta dažu NATO valstu kodolšantāžai.

Dienu iepriekš tika paziņots, ka pašpasludinātās "Luhanskas tautas republika" un "Doneckas tautas republika" 23.-27.septembrī rīkos referendumu par reģionu iekļaušanu Krievijas sastāvā. Iepriekš arī izskanējis, ka Ukrainas spēku pretuzbrukumi šīm teritorijām pēc to pievienošanas Krievijai no Kremļa puses būtu uzskatāmi par tiešu uzbrukumu Krievijai, kas arī varētu tikt izmantots kā mobilizācijas iemesls vai iegansts kara pieteikumam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti