Labrīt

Zviedrijā nevienam politiskajam spēkam un to grupām netiek solīts vairākums

Labrīt

Vācijā nākas uzturēt pustukšās patvēruma meklētāju mītnes

Godam nes Latvijas vārdu: Latvijas brūnā govs

Godam nes Latvijas vārdu: Latvijas brūnā govs

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Latvijas Radio Ziņu dienesta rubrikā ''Godam nes Latvijas vārdu'' šoreiz stāsts par mūsu pirmo, teju 100 gadu seno lauksaimniecības dzīvnieku šķirni – Latvijas brūno govi.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore Daina Kairiša stāsta, ka Latvijas brūnā govs kā šķirne apstiprināta 1922.gadā. Sākotnēji pie šī darba strādāja labi pazīstamais zinātnieks – profesors Pauls Lejiņš. Viņa mērķis bija izveidot tiešām labu piena govi Latvijā. Tolaik Latvijā audzētās dažādu krāsu govis tika krustotas ar Dānijas sarkanās un Angleras šķirnes dzīvniekiem.

Tātad šī ir mūsu pirmā vietējā lauksaimniecības dzīvnieku šķirne Latvijā. Pēc dažiem gadiem – 2022.gadā – svinēsim Latvijas brūnās govs simtgadi.

Tomēr jau 2004.gadā veidotā ciltsdarba programma ir vērsta uz saglabāšanu, nevis selekciju, jo šīs populācijas daļa Latvijā ir ārkārtīgi maza, pat uz izzušanas robežas. 2014.gadā bija reģistrētas tikai 123 slaucamās brūnās govis.

Turklāt pierādīts, ka ģenētiskā līmenī Latvijas brūnajai govij ir augstākas proteīna ieguves iespējas vienā kilogramā piena, kas svarīgi arī piena pārstrādātājiem. “Es uzskatu, ka šai mūsu šķirnei ir ļoti daudz pozitīvu elementu, taču tā diemžēl nekad nevarēs konkurēt ar Holšteinas melnraibo govi piena ieguves apjomā,” atzīst Kairiša.

Tipiska Latvijas brūnā govs patiesībā ir sarkanbrūna, tai ir neliels augums, vidēji 400 kg dzīvmasa. “Viņai ir skaisti ragi ar pelēcīgu nokrāsu galos, un savulaik ragos skaitīja laktācijas pēc ragu rievu skaita. Brūnajai govij ir ļoti lielas, brūnas, mazliet skumjas, bet gudras acis ar garām skaistām skropstām.

Latvijai, manuprāt, ir jābūt lepnai, ka tai ir sava govs šķirne, un par to mums senčiem jāpateicas.

Viņi to ir sen izveidojuši, bet mūsu uzdevums ir tikai saglabāt,” saka universitātes profesore.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti