Stāsta tapšanas laikā atklājās arī, kā bijusī Jūrmalas prokurore piedāvā ar nelikumīgām metodēm nogludināt situāciju.
Portāla "pietiek.com" publicētajā videomateriālā redzamie notikumi risinājās 2015. gada 30. jūnijā. Tajos var dzirdēt, kā ar sievieti runā Valsts policijas Jūrmalas nodaļas priekšnieks Aleksandrs Melnis. Viņš norāda, ka jau visdrīzākajā laikā tiks pieņemts lēmums par bērna nošķiršanu.
Neilgi pirms pusnakts mājā ieradās gandrīz visa policija Jūrmalas nodaļas vadība – Mednis, kriminālpolicijas priekšniece Inga Zonberga, inspektore Baiba Raškovska un vairāki ierindas policisti. Likumsargus izsauca vīrs un viņa galvenā prasība bijusi – sievai jāpamet māja.
Sieva mājas pamešanai pretojās, jo laulība nav bijusi oficiāli šķirta un tā bijusi viņas deklarētā dzīvesvieta. Galu galā policija nolēma sievu aizvest ar varu. Vīra galvenais arguments – saskaņā ar laulības līgumu māja sievai nepieder, un viņa šajā īpašumā ir ielauzusies. Policija klausa vīram par spīti tam, ka laulības līgums stājas spēkā tikai pēc laulības šķiršanas.
“Aizliegtais paņēmiens” skaidroja, ka šajā stāstā būtiskākais ir tas, ka konfliktā ir iesaistīti nepilngadīgie bērni un šo situāciju nav spējusi atrisināt neviena valsts iestāde. Raidījuma ieskatā vardarbības draudi turpina pastāvēt arī šobrīd, lai arī no laulības šķiršanas ir pagājis laiks.
Konflikti ģimenē ilguši vairākus gadus
Pāris šobrīd ir šķirts, un kā pirmā raidījumam stāstu uzticēja bijusī sieva. Pēc tam tika uzrunāts arī vīrs.
Sieviete stāstīja, ka drīz pēc laulībām vīrs sācis uzvesties agresīvi, gadījies arī, ka viņai iesitis – 17 gadus ilgās kopdzīves laikā tā noticis apmēram desmit reizes. Vardarbība neesot mazinājusies arī pēc meitas piedzimšanas. Vīrietis to gan noliedza, sakot, ka sieva pati provocējusi konfliktus, “uzvelkoties” par visu, kam viņš neesot piekritis.
2008.gada vidū pasaulē nāca viņu trešā meita, un sākotnēji viss bijis brīnišķīgi. Vīrs sievu iesaistījis dažos biznesa darījumos, proti, uz viņas vārda tika nodibināta firma. Kad sievai beidzies bērna kopšanas atvaļinājums un viņa atgriezusies darbā, parādījušās problēmas. Laulība sākt jukt, un 2014. gada rudenī, pēc tuvības atteikuma vīrs, būdams alkohola reibumā, lietojot fizisku spēku, centies pārmācīt sievu.
Šoreiz sieva izsaukusi policiju, taču vīrs noliedzis jebkāda veida vardarbību, sakot, ka pie konflikta esot bijusi vainīga viņa pati. Sievai pirms tam esot bijušas attiecības ar kādu citu vīrieti un viņa apzināti centusies laulību izbeigt, apgalvoja vīrs.
Administratīvā lieta par vīra uzvedību drīz vien tika izbeigta, nodarītie miesas bojājumi tika atzīti par pārāk nenozīmīgiem. Vēlāk vīrs vērsās pret sievu par emocionālo vardarbību pret bērniem. Tika sākts kriminālprocess, bet arī tas pēc kāda laika tika izbeigts. Taču vīra apsūdzību dēļ resursu centrā "Marta", kas sola palīdzēt sievietēm, kuras cietušas no vardarbības, viņa palika bez palīdzības. Fiziskie strīdi bija kļuvuši par juridiskiem, kuru priekšplānā izvirzījās bērni un nauda.
“Kā lai es līdzvērtīgi cīnītos par bērniem, lai bērni dzīvotu pie manis, ja es neesmu finansiāli nodrošināta? Sanāk tā – dzīvojam kopā, visu izveidojam, viss paliek viņam – bijušajam vīram. Mani vienkārši izdzen no mājas, es esmu spiesta aiziet no mājas, un man nekā nav. Tad man jāstājas kopā ar viņu tiesas priekšā un jāpierāda, ka es esmu spējīga nodrošināt sevi, bērnus uzturēt, ka man ir dzīvesvieta, darbs. Man viss ir atņemts, jo strādāju es mūsu uzņēmumā, māja ir uz viņa vārda, finanšu līdzekļu man nav nekādu, un viņš jau to ļoti labi apzinās,” stāstīja sieviete.
Jūrmalas prokurore cenšas “sarunāt” kriminālprocesa apturēšanu
Vīrs raidījumam norādīja, ka dienā, kad notika skandalozā aizturēšana, likumsargi tikuši saukti kādas trīs vai četras reizes.
Pirmajā reizē policisti rosinājuši konfliktsituāciju kaut kādā veidā sakārtot. Pēc tam vīrs likumsargus saucis vēl, līdz vakarā ieradusies policijas vadība. Sievai uzlikti rokudzelži, un no mājas viņa tika nogādāta īslaicīgās aizturēšanas izolatorā uz divām diennaktīm. Par šo rīcību viņa vēlāk sūdzējās arī policijas vadībai un tika sākts kriminālprocess.
Vīrs apgalvoja, ka policijas darbu nav nekādā veidā ietekmējis, jo pazīstamu policistu viņam neesot. Tomēr, jau kādu laiku vēlāk, kad policistiem sākušas draudēt nopietnas nepatikšanas, viņš atsūtījis sievai īsziņu ar aicinājumu satikt kādu cilvēku, ar kuru vajagot parunāt. Šis cilvēks izrādījies bijusī Jūrmalas pilsētas prokurore Nataļja Mežsarga, kura centusies pierunāt pret policistiem sākto kriminālprocesu apturēt, solot pretimnākšanu citās lietās.
Raidījuma rīcībā nonācis prokurores un sievietes sarunas ieraksts. Tajā tiek piedāvāts izlīgums, norādot, ka likumsargi atzīst, ka pārsteigušies un, ka “nesakot, ka viņiem visā ir taisnība”. “Viņus vienkārši izsauca, viņi aizbrauca un tur… viņus iebiedēja ar krutiem advokātiem no viņa puses,” teikts raidījuma rīcībā nokļuvušajā sarunas ierakstā. Sieva no šī darījuma atteicās, un 2016. gada maijā laulība tika šķirta.
Aizdomas par tālāku vardarbību pret bērniem no tēva puses
Saskaņā ar vienošanos meitas palika dzīvot pie tēva, bet māte viņas varēja satikt jebkurā laikā. Pusgadu pēc laulības šķiršanas bijušais vīrs vēlējās ierobežot mātes saskarsmes tiesības ar meitām līdz četrām dienām mēnesī un 2017. gada aprīlī šī prasība daļēji tika apmierināta.
Savukārt 2018. gada maijā, pēc tikšanās jaunākā meita gribējusi palikt dzīvot pie mātes, norādot uz bailēm no tēva. Tam gan nav sekojusi tiesībsargājošo iestāžu rīcība.
“Bijušais vīrs ir vērsies pie zvērinātu tiesu izpildītāja, ka es neievēroju spriedumu par saskarsmi, neņemot vērā, ka bērns negrib pie viņa, bet grib pie mammas. Visu vasaru mūs ik pa laikam apciemoja zvērināts tiesu izpildītājs, tika celta prasība tiesā, izskatīja rakstveidā procesā, un tika pieņemts lēmums mani sodīt ar simt eiro sodu. Jo viņam ikdienā nav pieņemami, ka bērns grib pie manis. Un viņš ar šo likumu, ar to tiesisko pusi mēģina panākt un spiest man virsū, lai es bērnam teiktu – nu tev jāiet pie tēva, jo man nav citas izejas,” raidījumam stāstīja sieva.
Ģimenes psihoterapeite Andrija Likova uzskata – tas, kas valstī būtu jāpārdomā – vienota sistēma, sākot no brīža, kad nepieciešama palīdzība. Kā arī profesionāls bērnu attiecību izvērtējums ar abiem vecākiem. Psiholoģes vērtējumā, pašlaik palīdzība vardarbības upuriem tiek sniegta sadrumstaloti.
“Lai cilvēks, kurš jau ir cietis no vardarbības, nenokļūtu vēl vienā slazdā un saņemtu vardarbību, bet jau no dažādām institūcijām. Jo patiesībā tad, kad ir šādi sarežģījumi, cilvēki vēl tiek papildus traumēti ar to, ka viņiem netic, iespējams, neuzticas. Vismaz tā sajūta viņiem rodas,” skaidroja Likova.
Savukārt resursu centrs sievietēm “Marta” vardarbības gadījumā iesaka izmantot pagaidu aizsardzību pret vardarbību – varmākas nošķiršanu, ko veic valsts policija.
“Arī tālāk risinot jebkuru jautājumu jau par saskarsmes tiesībām vai par citām lietām, tomēr būs bijis šis vardarbības fakts kā esošs, būs pamats ņemt vērā to un nerisināt arī citām institūcijām kā ikdienas šķiršanās gadījumu, kur puses nevar saprasties,” uzsvēra resursu centra sievietēm “Marta” vadītāja Iluta Lāce.
Labklājības ministrijā norādīja – sabiedrībā maz zināms ir fakts, ka vardarbības upuriem valsts apmaksā juridisko palīdzību.
“Valsts juridiskās palīdzības administrācijā var vērsties pie viņiem, un viņi nodrošina juridisko palīdzību, ja cilvēks ir cietis no vardarbības ģimenē, neatkarīgi no ienākumiem. Un tas nozīmē – valsts apmaksātais advokāts, dokumentu sagatavošana un pārstāvība tiesā,” skaidroja ministrijas Bērnu un ģimenes lietu departamenta vecākā eksperte Viktorija Boļšakova.
Labklājības ministrijā pastāstīja, ka ministrija kopā ar citām iestādēm pašlaik strādā pie vienotas izpratnes par to, kas ir vardarbība un iestādēm veido vienotu skatījumu. Ministrijā norādīja, ka vardarbība ģimenēs ir izplatīta, sabiedrībai ir zināma tikai aisberga virsotne.
