Dzalbs LTV raidījumā "Šodienas jautājums" Kariņa "saķeršanos" ar veselības ministri valdības sēdē un prasības pēc reformām vērtēja kā "pļauku mums visiem".
"Ja runā par primāro veselības aprūpi, tur nav, ko reformēt, tur ir jāreanimē, mēs nespējam apmaksāt rēķinus un sniegt pakalpojumus, tur reformēt jau ir par vēlu," sacīja Dzalbs.
Viņš norādīja, ka šobrīd kopumā no ambulatorā sektora vēl ir pieejama ģimenes medicīna, dažviet Zemgalē, piemēram, rindās uz ultrasonogrāfiju pacientus pieraksta jau uz decembri, uz dažiem izmeklējumiem šogad vairs nepieraksta. Samazinās pakalpojumu pieejamība, "ģimenes medicīna mēģina šo visu amortizēt, bet mūsu iespējas ir ierobežotas," uzsvēra ārsts.
Viņš arī pastāstīja, ka ģimenes ārsti uzrunājuši politikas veidotājus, lai apspriestu problēmas, bet līdz šim viņus uz sarunām neviens nav aicinājis.
Dzalbs arī norādīja, ka daudzi ārsti domā par attiecību pārtraukšanu ar valsti un tas var situāciju padarīt vēl sliktāku.
Savukārt P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš sacīja, ka veselības aprūpē reformas notiek visu laiku, bet pieejamība publiskai veselībai aprūpei mazinās, un, tā kā daudzi nespēj atļauties maksas medicīnu, spiediens uz slimnīcu palielinās, jo neārstēti cilvēki beigās nonāk slimnīcu neatliekamās palīdzības nodaļās.
Tajā pašā laikā "mums šogad piedāvāja par 3 eiro lētāk ārstēt pacientus nekā pērn, neskatoties uz visu inflāciju", teica Muciņš.
Viņš atzina, ka veselības aprūpē var daudz ko mainīt, bet jautājums – ar kādu mērķi. "Ja ar mērķi sašaurināties, kļūt kompaktākiem, mazākiem, [..] ja reformas rezultātā mēs pieņemam mazāk pacientu, tad tā arī jāpasaka, ko tad mēs gribam sasniegt," sacīja slimnīcas vadītājs.
Viņš pārliecināts, ka slimnīcas iespējas ietaupīt ir ierobežotas, ņemot vērā augsto inflāciju, un risinājumi būtu vai nu pacientu līdzmaksājuma palielināšana, vai pakalpojumu klāsta samazināšana.
"Kas ir reformas būtība – vēl vairāk sašaurināties vai nodrošināt mūsdienīgu adekvātu pakalpojumu pacientiem?" jautāja Muciņš.
KONTEKSTS:
Veselības jomai šā gada budžetā plānots papildus novirzīt 85,8 miljonus eiro, no kuriem vislielāko daļu paredzēts novirzīt mediķu atalgojuma celšanai un onkoloģijai, taču nozare uzskata, ka papildus tam būtu nepieciešami vēl aptuveni 220 miljoni eiro. Slimnīcu biedrība un mediķu arodbiedrība prasīja Saeimai rast papildu naudu, brīdinot, ka augustā, septembrī var nākties slēgt plānveida pacientu pieņemšanu.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") atzina, ka šī gada budžetā veselības aprūpe un labklājība nav pienācīgi finansētas, ja salīdzina ar citām Eiropas valstīm. Taču līdz Saeimas Budžeta komisijas galīgajam lasījumam sagatavotajā budžeta projektā vēl papildus nauda veselības aprūpei nav paredzēta.
Tikmēr vairāk nekā 120 ģimenes ārstu apsver iespēju pārtraukt līgumattiecības ar valsti, liecina Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas nesen veiktā aptauja. Prasību ģimenes ārstu praksēm šogad ir vairāk, taču naudas – mazāk.
