Ģenerālprokurors piesardzīgi skeptisks par KNAB vadītāja vērtēšanu

Lai gan premjere pārliecināta, ka nepieciešams vērtēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka atbilstību amatam, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers gan norāda - darba rezultāti, kas nav izcili, vēl nav likuma pārkāpums, tāpēc nav skaidrs, ko komisija varētu vērtēt.

Atbildot uz premjeres Laimdotas Straujumas pausto, KNAB priekšnieks  Jaroslavs Streļčenoks to saista ar „pretestību centieniem nosargāt un stiprināt KNAB neatkarību”. KNAB arī norāda, ka komisiju, lai izvērtētu iemeslus KNAB priekšnieka atbrīvošanai no amata, izveido, ņemot vērā ģenerālprokurora vai Ministru prezidenta sniegto informāciju, savukārt to vada ģenerālprokurors vai viņa īpaši pilnvarots virsprokurors. 

Vai šāda komisija tiks veidota, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers pagaidām komentē piesardzīgi skeptiski: „Pašlaik ir grūti spriest, kādas būs šī ierēdņa novērtēšanas komisijas vērtējums. Bet, ja šīs vērtējums  būs pozitīvs – es pašlaik runāju divās kategorijās: pozitīvs, negatīvs –, tad var rasties lielas problēmas ar otro komisiju, jo - ko tad mēs vērtēsim. Ir jābūt konkrētiem pārkāpumiem. Un ģenerālprokurora vadībā paredzētās komisijas izveide vairāk ir vērsta uz konkrētu pārkāpumu izvērtēšanu. Jā, tur ir rakstīts „priekšnieka atbilstība amatam”, bet tas ir saistībā ar konkrētiem pārkāpumiem. Likumā tas tā nav noteikts, ka var tikai ar izcilu novērtējumu. Tā ka vēlmes jāsaskaņo ar likumā noteikto.”

Ģenerālprokurors arī atgādina, ka jebkurā gadījumā gala lēmumu par KNAB priekšnieka atlaišanu vai atstāšanu amatā teiks politiķi – Saeimas deputāti.

Iepriekš Streļčenoks arī lūdzis Straujumu apturēt viņa darba izpildes novērtēšanu, jo tā neatbilstot normatīvajiem aktiem. KNAB gan vēlāk precizēja, ka bija lūdzis sniegt atzinumu par KNAB priekšnieka darba izpildes novērtēšanas tiesiskumu. Premjere gan savu lēmumu šo procesu uzsākt nemainīja.

Jau ziņots, ka Ministru prezidente Laimdota Straujuma („Vienotība”) ir pārliecināta, ka, pretēji Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadības apgalvotajam, iestādē ir konflikts un tas neveicina darbu. Viņa ar KNAB darbību kopumā nav apmierināta, tāpēc tuvākajā laikā KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka snieguma izvērtēšanu uzsāks eksperti. 

KNAB jau ilgāku laiku valda nesaskaņas starp biroja priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku un vairākiem esošajiem un arī bijušajiem darbiniekiem, ar kuriem notiek tiesvedība. Tāpat darbu KNAB pērn atstājuši vairāki pieredzējuši tā darbinieki.

Šī gada sākumā, reaģējot uz skandāliem KNAB, Straujuma nolēma veidot komisiju biroja priekšnieka Jaroslava Streļčenoka darbības izvērtēšanai, bet paralēli tam sākta arī plašākas ekspertu diskusijas par KNAB pārraudzību un tā struktūru nākotnē.

Aģentūra LETA aplēsusi, ka jau šobrīd biroja tiesvedība ar bijušajiem darbiniekiem ir izmaksājusi ap 40  tūkstošiem nodokļu maksātāju naudas. Taču tiesvedības tikšot turpinātas.

Tikmēr pagājušajā nedēļā KNAB lūdzis NEPLP izvērtēt vairāk nekā 180 sižetus, kuros stāstīts par KNAB darbu un noteikt, vai tie ir veidoti atbilstoši normatīvajiem aktiem. Biežākie pārmetumi – tiekot kultivēts mīts par konfliktu birojā, izmantoti subjektīvi darbinieku izteikumi un neesot prasīts KNAB viedoklis. Likumā paredzētās tiesības pieprasīt nepatiesu ziņu atsaukumu KNAB gan ne reizi nav izmantojis.

Arī aģentūra LETA pēdējās nedēļas laikā no KNAB saņēmusi līdzīga satura e-pastus ar pārmetumiem par biroja darba atspoguļojumu. Tāpat lūgumu ierobežot kritiskus izteikumus saņēmusi sabiedrība par atklātību “Delna”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti