Par atbūdu tiek dēvēti unikāli pali Dvietes palienē. Turpat ir arī dabas parks ar tādu pašu nosaukumu – "Dvietes paliene", kas atrodas Sēlijā, Daugavas kreisajā krastā. Katru pavasari Daugavas ūdens ieplūst Dvietes senlejā un appludina pļavas, ezerus un mežus. Ūdens līmenis var celties vairāk nekā par sešiem metriem. Tiek appludināta teritorija vairāk nekā 20 kilometru garumā. Sameklēju internetā kādu, kurš piedāvā nomāt laivu atbūdas apskatei un sarunāju dalību sestdien plānotajam grupu braucienam. Teicu, ka būsim divatā, jo ņemšu līdzi bērnu.
Brauciena rīts sākās agri. Tas bija sasteigts un nervozs. Laiks solījās būt lietains, bija jāpaņem lieka siltu drēbju kārta, gumijas zābaki un cimdi. Kamēr samiegojies bērns mazgāja seju un tīrīja zobus, es gatavoju maizītes un lēju termosā tēju. Pēdējā mirklī atcerējos, ka nez kur dzīvokļa tumšajos nostūros mētājas binoklis, tāpēc pavadīju krietnu laiku, to meklējot. Brauciena organizētājs deva pietiekami skaidras instrukcijas, līdz ar to nebija nekādu grūtību atrast tikšanās vietu, kas bija līdzās Dvietes senlejas informācijas centram.
Informācija par atbūdas norisi un apskates iespējām ir pieejama Dabas aizsardzības pārvaldes interneta vietnē, kā arī dažās citās ar tūrismu saistītās vietnēs, piemēram, "Latvia Travel", Latgales tūrisma mājaslapā, kā arī Dvietes senlejas informācijas centrā.
Mēs bijām kādi 16 cilvēki, kuri sestdienas rītā ieradās, lai izbaudītu retos skatus. Starp mums bija putnu vērotāji, ārzemju tūristi un dažas ģimenes ar bērniem. Brauciena organizētājs Ričards izdalīja glābšanas vestes, veica instruktāžu un izsniedza laivas. Tika paziņots, ka plānotais brauciens ar laivu aizņems aptuveni četras stundas. Sākotnēji šķita, ka tas varētu būt par daudz, taču izrādījās, ka būs tieši laikā. Es nenožēloju, ka paņēmu gumijas zābakus, krasti ir applūduši.
Mūsu gids brauca līdzi, izrādīja skaistākās vietas un bija informatīvs – stāstīja par apkārtni, par palu norisi, plēsa jokus un dalījās ar pieredzi. Pirmais apskates punkts bija applūdusi bērzu birzs. Ieairējot tajā, laivotāju balsis pieklusa, gribējās vērot, klausīties un nodoties neierastajām sajūtām. Pat bērni netrokšņoja. Savukārt gids draudzīgi atgādināja neaizmirst par bildēm un selfijiem.
Pēc birztalas mēs nesteidzīgi īrāmies apskatīt savvaļas zirgu ganības. Pa ceļam bija redzamas peldošās salas. Ričards turpināja stāstīt par putnu ligzdām, stirnām un sezonālajiem ezeriem, bet, ja kādam gribējās baudīt tikai dabas skaņas, ar pāris airu vēzieniem varēja nodalīties no grupas un būt kopā ar dabu un savām domām.
Izbrauciena laikā bija divas pieturas pie diviem skatu torņiem. Noderēja līdzi paņemtais binoklis. Putnu vērotāji sauca vārdā tādus putnus, kuru nosaukumus es dzirdēju pirmo reizi mūžā. Viens no tiem bija "cekulainais dūkurs", kuru, šķiet, atpazina visi, izņemot mani. Es savukārt atpazinu pelēko vārnu, kuru protu atšķirt no kovārņa, taču ar savām zināšanām nolēmu neplātīties. Bija apskatāms savvaļas govju pulks, taču savvaļas zirgi tai dienā negribēja nākt tuvumā. Vēlreiz atzinīgi novērtēju līdzi paņemtos gumijas zābakus, govju atstātās pēdas bija ik uz soļa.
Uzskatu sevi par pietiekami talantīgu personu. Esmu gana asprātīgs un dzēlīgs. Mana spalva ir mans zobens, tēlaini izsakoties.
Bet palu skati bija tik mierpilni un pārdabiski, ka sirds un prāts izjuta absolūtu liminalitāti – tā dēvē pārejas stāvokli starp divām pasaulēm.
Tas ir gluži kā ienākot pamestā baznīcā vai agri pēcsvētku rītā izstaigājot tukšu lielpilsētas centru. Sajūtas, ko grūti ietērpt vārdos.
Atpakaļ uz mājām braucu pilnīgā klusumā. Mazais bija piemidzis, bet klausīties radio nemaz negribējās. Vēlējos saglabāt mazliet miera, kas noderēs, jaunu darba nedēļu uzsākot.
Par divvietīgas laivas nomu un četru stundu braucienu es samaksāju 45 eiro. Bija pieejamas gan vienvietīgas, gan trīsvietīgas laivas. Par cenu un tikšanās vietu ir jāvienojas iepriekš. Gids stāstīja, ka ūdens līmenis turēsies vēl vismaz nedēļu. Tas nozīmē, ka gaidāmajā nedēļas nogalē vēl iespējams (un ļoti ieteicams) atrast iespēju un atbraukt ciemos aplūkot unikālo dabas parādību.
Ja brauksiet no tālākas puses un ir vēlme apskatīt vēl kādu objektu, tuvākajā apkaimē atrodas visnotaļ omulīgas mazpilsētas Ilūkste un Subate, kā arī ciems Bebrene. Salīdzinoši netālu atrodas arī Sventes muižas pils, un tai līdzās ir militārās tehnikas muzejs. Un, ja esat nonākuši tik tālu, loks līdz Daugavpilij šķiet pavisam loģisks solis. Aicinājums apceļot dzimto zemi šobrīd ir tikpat aktuāls, cik tas bija pirms deviņdesmit gadiem.
