Šādu tīklu radīšanā aktīvi iesaistījusies modes māksliniece Ieva Ādamsone un aicinājusi piedalīties ikvienu, kas sestdien gatavs ierasties Rīgā pie Kongresu nama.
Solidarizējoties ar sievietēm Ukrainā, sestdien pie Rīgas Kongresu nama brīvprātīgie Ukrainas karavīriem pina maskēšanās tīklus. Pasākumā piedalījās daudzi desmiti cilvēku, kuri plecu pie pleca dziedāja dziesmas, grieza strēmelēs audumus un pina klāt pie zvejas tīkliem.
Māksliniece atzina, ka viņa negaidīja šādu rīdzinieku atsaucību aicinājumam veidot kamuflāžas tīklus no auduma strēmelēm. Izejmateriālus ziedo privātpersonas, savus skapjus revidē šuvējas, veikali, zvejnieki ved tīklus.
Latvijas Radio uzrunātie dalībnieki par notiekošo bija gandarīti.
„Foršas emocijas. Tāda vienojoša sajūta šeit esot. Covid-19 cilvēkus atdalīja, un šis, lai cik dīvaini neizklausītos, bet karš arī šeit Latvijā vieno cilvēkus,” atzina Toms.
“Vienkārši gribu pretsparu šim putinismam. Es piedalos šajā akcijā, biju gājienā, esmu ziedojusi mantas, esmu ziedojusi naudu Ukrainas armijai. Droši vien darīšu vēl kaut ko,” stāstīja Anita.
“Man patīk, ka bērni nāk līdzi un tu bērnus vari tajā iesaistīt. Viņi ir daļa no tā, un viņi arī dzird to stāstu,” atklāja Raimonds.
Baiba un Ieva Latvijas Radio atzina, ka gan latvieši, gan krievi, gan ukraiņi – visi strādā kopējā labuma vārdā, tautībām vispār nav nozīmes. Galvenais, ka tu vari savu darbu ieguldīt lietas labā. Ir ļoti, ļoti grūti kā parastajam cilvēkam sēdēt mājās un to visu redzēt, un apzināties, kas notiek.
“Ukraiņu karavīri ar savām asinīm, ar savām dzīvībām, ar saviem sapņiem un mērķiem maksā par to netaisnību, kas notiek šobrīd pasaulē. [Maksā] par to, ka ir kāds, kurš iedomājas, ka var mainīt demokrātiskas valsts noteikumus. Mēs arī esam demokrātiska valsts, un es nezinu, vai mēs gribam, lai ar mūsu valsti, skaistajām ēkām, dabu un galvenais cilvēkiem kaut kas tāds notiek,” sacīja Lelde.
Sanākušie Latvijas Televīzijai stāstīja, ka patlaban katram, kā var, ir jāatbalsta Ukraina, jo viņi cīnās arī par mūsu brīvību.
Aigars akcijā piedalās, lai solidarizētos “ar ukraiņu tautu, kurai vajadzīga palīdzība. Reāla palīdzība”. “30% no tīkla tiek nosegts ar auduma lentītēm. Tīkls nevar būt blīvs – liela nedabīga masa, tam ir jābūt tā, kad noliek dabā, uzliek vēl lapas, atkāpjas vēl 10 metrus un to neredz. Tādā veidā tas pilda savu funkciju, laužot kontūras.”
“Mēs gatavojam aizsargtīklus mūsu brāļiem ukraiņiem. Es uzskatu, ka ir katram roka jāpieliek. Ja es savādāk nevaru, es vismaz šādi palīdzu,” sacīja Mudīte Kļava.
“Man šodien dzimšanas diena, un es nolēmu to nosvinēt šādi. Atnākt palīgā un atbalstīt Ukrainu,” atklāja Sandra.
“Mēs esam Latvijas iedzīvotāji, un Ukraina šobrīd cīnās arī par mūsu brīvību. Man ir ļoti liels prieks, ka ir atnākuši tik daudz cilvēku. Mēs noteikti uzvarēsim visi kopā. Un pēc uzvaras būsim visi vienoti,” pauda Olga.
Starp tīklu pinējām LTV sastapa arī dažas ukrainietes, kas bēgot no kara šeit ieradušās pirms dažām dienām.
“Man ļoti patīk palīdzēt. Te ir ļoti patīkami. Tāda atmosfēra – visi komunicē, palīdz,” atzina Maša.
“Es redzu, ka Latvija un latvieši mums ļoti palīdz. Liels paldies Latvijai, ka viņi mūs atbalsta. Ļoti patīkami redzēt tik daudz cilvēku, kas gatavi palīdzēt Ukrainai,” sacīja Viktorija.
Akcijas organizatore, modes māksliniece Ieva Ādamsone Latvijas Televīzijai stāstīja, ka atradusi jau kontaktus Ukrainā, kā maskēšanās tīklus, kuriem ir būtiska praktiska nozīme, nogādāt Ukraiņu karavīriem.
Akcijā kopumā iesaistījušies jau vairāk nekā pusotrs tūkstotis brīvprātīgo.
Lielākoties dalībnieki ir no Latvijas, taču tīklus pin arī latviešu kopienas Beļģijā, Dānijā un arī ASV pilsētā Bostonā. Tā stāstīja pasākuma organizatore Ieva Ādamsone, kura ikdienā veido tērpus kāzām. Lai gan iesākumā ideja šķitusi neprātīga, Latvijas militārpersonas norādījušas, ka Ukrainai maskēšanās tīkli ir ļoti nepieciešami. Pie Kongresu nama tos veidot palīdzējuši pāris simtu cilvēku, kopumā sapinot astoņus lielformāta tīklus.
Akcijas laikā izveidoto tīklu garums jau mērāms simtos metru.
„Cilvēki vienkārši fantastiski apvienojas, zvejnieki ziedo tīklus, cilvēki revidē skapjus un nes audumus. Veikali un audumu bāzes sūta ļoti labus materiālus. Es tikai šobrīd skatoties saprotu, ka faktiski savā veidā glābjam dzīvības, jo zem šiem tīkliem kāds varēs patverties un nenotiks kāda kārtējā nelaime,” stāstīja Ādamsone.
Akcijas nosaukums ir „Elīza”, kas radies no dāņu rakstnieka Hansa Kristiana Andersena pasakas „Meža gulbji”, kurā stāsta varone pinusi nātru kreklus, lai naktī brāļi nepārvērstos par gulbjiem.
Iespējams, tā sauktā kreklu pīšana Ukrainas kareivjiem publiski notiks arī turpmāk.
