Šādi pulciņi pēdējos gados guvuši lielu popularitāti: Rīgā vien tādu ir desmit, bet visā Latvijā - 16. Biedrībā „Latvijas Zemes draugi” lēš, ka ik nedēļu šādi iepērkas vismaz 500 ģimeņu.
Kustības galvenā ideja ir lietot pašu zemē augušos dārzeņus un augļus un pirkt tos no zemniekiem, apejot starpniekus jeb lielveikalus.
Parasti tiešās iepirkšanās pulciņā ir 30 – 40 dalībnieki, kas paši, visbiežāk internetā, apkopo savas gastronomiskās vēlmes nākamajai nedēļai. Tad zemnieki viņiem visu sarakstā pasūtīto atved. Dežuranti atvestos lauku labumus sašķiro, un - liec galdā un ēd.
Arī zemnieki, piensaimnieki un maiznieki, kas apgādā tiešās iepirkšanās kustības dalībniekus, uzsver, ka pircējs saņem svaigu preci bez lielveikala liktā uzcenojuma.
Lielpasūtījums – tā saucās sestdienas pasākums. Tā pamatdoma ir likt aizdomāties par to, ko ēdam, ēst videi draudzīgāk un, varbūt, atrast tiešās iepirkšanās pulciņu arī savai ģimenei.
Biedrības „Zemes draugi” pārstāve Zane Ruģēna stāstīja, ka tas ir vienkāršs iepirkumu modelis, kad pircējs nevis pasūta vai pērk no zemnieka viens pats, bet pasūta un iepērkas kolektīvi, tādā veidā taupot resursi. Iesaistīties tiešās pirkšanas grupiņā ir diezgan praktiski. Cilvēki tam velta arī savu laiku, lai organizētu pasūtījumu visiem pulciņa biedriem.
Pasākumu Rīgā, kluba „piens” teritorijā organizēja Latvijas Zemes draugi sadarbībā ar Tiešās pirkšanas kustību un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas informatīvu atbalstu, lai rosinātu pircēju sadarbību ar Latvijas bioloģiskajiem lauksaimniekiem, kā arī informētu par pārtikas ražošanas ietekmi uz vidi.
Lielā daļā pasaules tieši lauksaimniecības produktu ražošana ir galvenais cēlonis piesārņojumam, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un augsnes noplicināšanai. Bet bioloģiskajā lauksaimniecībā viss sākas ar rūpēm par augsnes, augu, dzīvnieku, cilvēku un planētas veselību.
