Veikto Covid-19 testu skaits ir stabilizējies un vairs nepieaug, kas nozīmē, ka sasniegta maksimālā kapacitāte, ko var nodrošināt laboratorijas. Tomēr slimnieku skaits ir daudz lielāks. Pozitīvo gadījumu skaits pēdējo septiņu dienu laikā pieaudzis par 30%, ko Perevoščikovs skaidroja ar testēšanas kapacitāti.
Attiecībā uz situāciju slimnīcās epidemiologs pastāstīja, ka pacientu, kuri stacionēti ar Covid-19 kā pamata diagnozi, skaits pieaug pietiekami lēni – mēneša laikā skaits slimnīcās pieaudzis par apmēram 80 cilvēkiem. Savukārt pacientu, kuriem vīruss konstatēts kā blakus diagnoze, skaits mēneša laikā pieaudzis četras reizes. Perevoščikovs to vērtēja kā ļoti lielu pieaugumu.
“Mums nevajadzētu nenovērtēt šos pacientus un uzskatīt, ka Covid-19 viņiem nebūtu kaitīgs,” sacīja epidemiologs. Viņš skaidroja, ka lielākoties šiem pacientiem pamata diagnozes nav traumas, bet gan tādas saslimšanas kā insults un infarkts, arī gados veci pacienti. Un šiem cilvēkiem Covid-19 padara pamata slimības gaitu smagu.
Tieši attiecībā uz gados vecākiem cilvēkiem pašlaik ir bažas par to, ka Covid-19 vilnis varētu būt viņus sasniedzis un šie cilvēki lielākā skaitā varētu nonākt slimnīcās.
Tāpat seniori un cilvēki ar hroniskā saslimšanām, kas nav vakcinējušies pret Covid-19, ir viens no būtiskajiem iemesliem, kāpēc epidemiologs nesaskata iespēju pašlaik atcelt vīrusa dēļ ieviestos ierobežojumus. “Mēs runājām ar kolēģiem no citām valstīm, (..) un pajautāju, kā iet ar [epidemioloģisko] pasākumu atvieglošanu. Pirmā atbilde: viss ir normāli, mūsu seniori labi vakcinējas, mēs nesagaidīsim problēmas veselības aprūpes sistēmā, mēs nesagaidīsim lielo nāves gadījumu skaitu,” pastāstīja Perevoščikovs.
Tikmēr premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) intervijā Latvijas Radio pauda, ka runāts ar kaimiņvalstu kolēģiem, lai saprastu, kā tajās nonāk pie dažādiem soļiem attiecībā uz Covid-19 ierobežojumiem. “Pirmais ir jautājums, vai mēs varam nonākt, lai līdz mēneša beigām mums visiem trim būtu līdzīgas prasības,” sacīja politiķis.
Viņš pieļāva, ka Lietuvā un Igaunijā veselības iestādes citādāk redz lietas. “Būtu svarīgi mudināt, lai mūsu veselības iestādes runātu ar saviem ziemeļu un dienvidu kolēģiem, lai izprastu labāk argumentāciju un viņu domāšanu,” sacīja Kariņš.
KONTEKSTS:
Pērnā gada nogalē bažas sāka radīt Covid-19 vīrusa omikrona paveida izplatība, kas vairākās valstīs novērota straujos tempos. Tāpēc ārkārtējo situāciju Latvijā pagarināja līdz 28. februārim.
Kopš janvāra būtisks saslimstības vilnis novērots arī Latvijā, vienlaikus situācijai slimnīcās saglabājoties stabilai. Februāra sākumā no nepilniem 900 slimnīcās nonākušajiem pacientiem, kam atklāts Covid-19, šī infekcija kā pamata diagnoze ir vairāk nekā 500 cilvēkiem.
