Viņš pauda, ka „Dreimanes kundzes gadījums ir kliedzošākais”, jo līdzīgi kā citos gadījumos, piemēram, attiecībā pret Saeimas deputāti Zentu Tretjaku („Saskaņa”), bijušo tieslietu ministri Baibu Broku (Nacionālā apvienība), kā arī viņu pašu, nav skaidrs atteikuma pamatojums.
Elksniņš kā piemērus minēja Vāciju un Igauniju, kur, pēc viņa vārdiem, ir skaidrāka sistēma, kurā norādīts, kādos gadījumos atļaujos izsniedz un liedz.
Ziņots, ka pirmdien izskanēja informācija, ka pieeja valsts noslēpumam ir liegta Tretjakai, vēl vienam Saeimas deputātam Veiko Spolītim, kā arī vēl kādam parlamentārietim un Dreimanei. Atteikums pagarināt pieeju valsts noslēpumam Dreimanei nozīmē arī darba zaudējumu, jo, kā atzina, premjere Laimdota Straujuma, bez piekļuves valsts noslēpumam nav iespējams pilnvērtīgi veikt savu darbu.
