Ministru kabineta ieejas kāpnes sāka remontēt pērnā gada novembrī un plānoja savest kārtībā trīs mēnešos. Kā skaidro Valsts kancelejas pārstāve Signe Znota-Znotiņa, kāpnes nebija remontētas kopš ēkas uzcelšanas 1938.gadā. „Kāpņu stāvoklis bija ļoti smags, tām bija iziruši pamati un rekonstrukcija bija obligāti jāveic. Protams, tas process ievilkās, bet mēs esam ļoti gandarīti, ka tas beidzot ir noslēdzies,” saka Znota-Znotiņa.
Kāpņu remonts izmaksāja apmēram 30 000 latu un to veica būvfirma „Akmens apstrādes centrs”. Taču plānoto trīs mēnešu vietā remonts ievilkās līdz pat šā gada jūlijam, jo būvatļauju apstrīdēja pērnruden dibinātā „Nacionālo vērtību saglabāšanas misija”. Kā norāda Valsts kancelejā, tā saistīta ar kompāniju „Pro Dev”, kas iepriekš neveiksmīgi piedalījusies Valsts kancelejas iepirkumos. Biedrības dibinātājs ir „Pro Dev” līdzīpašnieks Kaspars Liepiņš. Kompānijā gan apgalvo, ka biedrības aktivitātēm ar „Pro Dev” saistības neesot. Ar pašu Liepiņu Latvijas Radio sazināties neizdevās.
Viņa biedrības sūdzība gan ir noraidīta, un Administratīvā apgabaltiesa tiesa lēmusi atstāt spēkā Administratīvās rajona tiesas lēmumu, ar kuru būvatļauja tika atjaunota.
Tikmēr rūgtumu par to, ka arī uz jaunajām valdības nama kāpnēm nav invalīdu uzbrauktuves un lēmums par to pieņemts bez konsultācijām ar vides pieejamības ekspertiem, neslēpj invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons” vadītājs Ivars Balodis. „Diemžēl lēmumu pieņemšana [par uzbrauktuvi uz MK kāpnēm] ir bijusi ārpus mūsu redzesloka,” pauž Balodis.
Valsts kanceleja argumentē, ka centrālās kāpnes invalīdu uzbrauktuvei ir par garu un stāvu, un valdības ēkā ar ratiņiem var iekļūt pa citām ieejām. Turklāt drīzumā tikšot būvēta ērta uzbrauktuve no Augstākās tiesas puses. Balodis gan uzskata, ka šie argumenti nav pārāk pārliecinoši. Viņaprāt, mūsdienu risinājumi ļautu uzbūvēt ērtu uzbrauktuvi arī pie centrālajām kāpnēm, un tas ir jautājums par vienlīdzību. „Kaut vai iedomāsimies, ka uz Ministru kabinetu ies bijušie Latvijas prezidenti un viens no viņiem būs ratiņkrēslā. Divus vedīs pa galvenajām kāpnēm un vienu stums kaut kur no sāniem. Tas rada nevienlīdzīgu situāciju, ka šī ieeja ir no sāniem. Tas nav labi,” uzsver Balodis.
„Apeirona” un „Sustento” padomus Valsts kanceleja sola uzklausīt jaunās sānu ieejas uzbrauktuves izbūvē. Tikmēr Ministru kabineta centrālās kāpnes no vairāku mēnešu dīkstāves remonta laikā būtu varējuši glābt grozījumi Būvniecības likumā, ko Saeima gan pieņēma tikai šonedēļ, skaidro Valsts kancelejas pārstāve Signe Znotiņa-Znota. „Līdz šim ļoti bieži tika ierosinātas sūdzības vai blakussūdzības, kad būvniecības process jau bija uzsākts. Tagad šādas diskusijas būs pieļaujamas tikai projektēšanas stadijā, bet ne tad, kad jau ir uzsākts reāls darbs. Tas, protams, būtu attiecies arī uz šo gadījumu,” uzsver Znota – Znotiņa.
Ministru kabineta darbinieki un apmeklētāji centrālās Brīvības ielas kāpnes pēc teju septiņu mēnešu pārtraukuma atkal var izmantot no ceturtdienas. Tikmēr cilvēkiem ar kustību traucējumiem vai bērnu ratiņiem ieeja valdības namā pagaidām joprojām ir caur pagalmu.
