Priekšvēlēšanu kampaņās izmantoti gan tradicionālie līdzekļi, piemēram, plakāti un reklāmas televīzijā un radio, gan netradicionālie līdzekļi, kas šajā gadījumā ir sociālie mediji, norādīja Rajevskis.
Viņš stāstīja, ka dažām partijām, īpaši tām, kuras ir nesen izveidotas un nav tik populāras kā lielās partijas, piemēram, Jaunajai konservatīvajai partijai, tas ir pat galvenais līdzeklis, lai sasniegtu vēlētāju.
Šajās vēlēšanās var novērot, ka mediji ir pamudinājuši vēlētājus iet un balsot. Tas īpaši vērojams šajās dienās, kad vairāk cilvēku nekā iepriekš (šobrīd jau nobalsojuši 5,2%) ir izmantojuši iespēju jau iepriekš atdod balsi pirms sestdien gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, stāstīja Rajevskis.
Tradicionālo mediju loma kopumā mainās, lielās partijas to vairs neuztver kā galveno komunikācijas līdzekli, tāpēc tās var orientēties uz citām platformām, norādīja "Latvijas Avīzes" politikas nodaļas vadītājs Māris Antonēvičs.
Īpaši aktīvi sociālos medijus izmantojuši Daugavpils kandidāti, kas gājuši pat tik tālu, ka vēlētājus uzrunā ar multfilmām, video un pat mūzikas klipiem, tāpēc būs interesanti pavērot, vai šī pieeja kandidātiem būs palīdzējusi, izteicās Rajevskis.
Savukārt Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) Jūrmalā stingri pieturas pie tradicionālajiem līdzekļiem - vēlētājus uzrunā ar plakātiem un reklāmām, savukārt atsakās piedalīties debatēs, kuras šogad rīkojuši vairāki televīzijas kanāli.
"ZZS tic, ka plakāti nostrādās un ar to pietiks," norādīja Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras lektore Lelde Metla-Rozentāle.
Rajevskis gan uzsvēra, ka ar šādu taktiku var uzrunāt konkrētu vēlētāju grupu, kurai tas patīk, bet ar šo taktiku pusi mandātu ZZS Jūrmalas domē iegūt nevarēs.
Tā gan ir konstruktīva taktika, jo ZZS saprot, ka lielajiem medijiem Jūrmalā lielas ietekmes nav, norādīja portāla „Delfi” galvenais redaktors Ingus Bērziņš.
