Sabiedrības uzticība Saeimai un valdībai jau ilgu laiku ir zema. Kā liecina pētījumu centra SKDS dati, tikai 21% aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka pašreizējā Saeima strādā labāk par iepriekšējo. Savukārt gandrīz puse respondentu tam nepiekrīt. Sabiedrības uzticību Saeimai un tur pārstāvētajām partijām nav vairojušas nedz ārkārtas vēlēšanas, nedz kādi citi pēdējo piecu gadu notikumi. SKDS direktors Arnis Kaktiņš sociālajā tīklā "Twitter" to nodēvēja par „drūmu bildi”.
Par šo pesimistisko sabiedrības noskaņojumu savā ikgadējā uzrunā Saeimai ir runājis arī Valsts prezidents Andris Bērziņš: „Apmeklējot Latvijas pilsētas un novadus, esmu pārliecinājies, ka iedzīvotājiem ir apnicis tas, ka nepaiet ne pāris mēneši pēc jaunas valdības sastādīšanas, kad jau sākas runas, par iespējamu tās krišanu.”
Vēlas mainīt kārtību
Par nepareizu prezidents uzskata arī to, ka valdībā ir grūti nomainīt slikti strādājošos un vājos ministrus, jo to ierobežo koalīcijas līgums. „Šāda kārtība ir pilnīgi ačgārna un pretrunā ar valsts un sabiedrības interesēm,” norāda prezidents. Tādēļ Bērziņš ir nolēmis piedāvāt dažas idejas situācijas risināšanai. Viena no tām ir mainīt valdības apstiprināšanas kārtību.
Pašlaik Saeima balso par visu valdības sastāvu. Tādēļ katra ministra nomaiņa arī notiek ar Saeimas balsojumu. Savukārt prezidents vēlas, lai parlamentā apstiprināts tiktu tikai premjers, kurš vēlāk pats izvēlētos ministrus. „Ir būtiski, lai darbotos Satversmes 55.pantā jau pašreiz nostiprinātais princips, ka Ministru kabinets sastāv no Ministru prezidenta un viņa aicinātiem ministriem. Uzskatu, ka ir jāmaina pašreizējā kārtība un kolektīvās bezatbildības vietā jāvirzās uz premjera atbildību par savu komandu,” skaidroja Bērziņš.
Prezidenta ieceri vērtē pretrunīgi
Politiķi dažādi vērtē prezidenta ideju mainīt valdības apstiprināšanas kārtību. Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) saka, ka par šiem priekšlikumiem var diskutēt, jo nevarot ignorēt sabiedrības negatīvo attieksmi pret varu. Arī opozīcijā esošā Saskaņas centra deputātiem prezidenta priekšlikumi šķiet interesanti. Turpretī Zaļo un Zemnieku frakcijas līderis Augusts Brigmanis ir skeptisks.
Savukārt premjers Valdis Dombrovskis sola plašāk izteikties tikai pēc konkrētu priekšlikumu saņemšanas, ko prezidents ir ieplānojis darīt rudenī. „Mēs zinām, ka prezidents ir nācis ar šo iniciatīvu, arī gatavo šo priekšlikumu paketi. Droši vien būtu jāredz visi šie priekšlikumi kopumā un tad tos varētu komentēt,” sacīja Dombrovskis.
Jau tagad var rīkoties gana brīvi
Kritiski uz prezidenta idejām raugās „Providus” pētniece Iveta Kažoka. „Es domāju, ka prezidenta piedāvājums ir salīdzinoši konservatīvs un īsti neatbilst tai augstajai retorikai, kas pavada šos tomēr diezgan pieticīgos priekšlikumus. Tā nav nekāda milzīga konstitucionālās sistēmas reforma. Tie drīzāk ir nelieli uzlabojumi tai sistēmai, kura ir spēkā šobrīd,” norāda pētniece.
Kažoka uzskata, ka jau pašreizējā sistēma ļauj premjeram rīkoties pietiekami brīvi, ja viņš to vēlas. Prezidenta priekšlikumi dos viņam vēl nedaudz vairāk brīvības.
Tomēr jaunā kārtība var radīt jaunas problēmas. „Ja premjers ir vājš un neko negrib, tad šādi grozījumi padara viņu teju neatceļamu. Proti, partijas nav sevišķi ieinteresētas mainīt pakļāvīgu premjeru, kas tāpat rīkojas, kā šīs partijas vēlas. Un valdībai krist līdz ar to nav pamata. Vienlaikus nav arī labu iespēju, apejot premjeru, izdarīt izmaiņas valdībā,” vērš uzmanību Kažoka.
Nozīme premjera personībai
„Providus” pētniece uzsver - gan pašreizējā, gan piedāvātajā kārtībā daudz ir atkarīgs no valdības vadītāja personības. Ja premjers ir spēcīgs, tad viņš spēj savākt komandu, ja vājš, tad nespēj.
Tam, ka premjera personībai ir liela nozīme, piekrīt arī Latvijas Universitātes pasniedzēja Daina Bāra. Viņa kopā ar vairākiem kolēģiem pēc prezidenta uzaicinājuma izstrādā minētās izmaiņas valdības apstiprināšanas kārtībā.
Tomēr Bāra cer, ka jaunā kārtība ļaus kaut nedaudz mazināt savstarpējās cīņas koalīcijā. „Bieži vien mēs redzam, ka lielākā šķelšanās ir pašā valdībā. Un premjeram nav nekādu instrumentu, lai viņš savaldītu šos - nosacīti -rotaļu biedrus, kas uzvedas bieži vien kā bērni smilšukastē un visas mantiņas šķīst pa gaisu,” skaidro Bāra.
Vajadzīgi augstāki kritēriji
Bāra un Kažoka ir vienisprātis - gan sabiedrībai, gan partijām būtu jāizvirza augstāki kritēriji pret ministru un premjera kandidātiem, kas ļautu valdībā nokļūt spēcīgākām personībām. „Arī valdības veidošanas procesā politiskās partijas ir tās, kuras bieži vien ļoti, es uzsvēru, ļoti bezatbildīgi domā par ministru kandidātiem un arī par premjeru kandidātiem, novelkot visādas sarkanās līnijas, uguns līnijas, kuras pēc tam ar rotaļu tankiem pārbrauc un viss notiek, pakļaujas…” atzīmē Bāra.
Premjera atbildības palielināšana un partiju stiprināšana nav vienīgie Bērziņa ieteikumi. Vēl viena ideja ir konstruktīvās neuzticības balsojums, kas nozīmē, ka premjera gāšana ir iespējama tikai tad, ja vienlaicīgi tiek apstiprināts jaunais valdības vadītājs.
Bāra to uzskata par ļoti labu ideju, kas ļautu izvairīties no ilgstošas un mokošas valdības veidošanas. Savukārt Kažoka ir skeptiska: „Tā doma par konstruktīvo veto varētu būt bijusi aktuālāka pirms 10 gadiem, kad valdības tiešām mainījās viena pēc otras. Šobrīd tas tā nav raksturīgi.”
Vienā jautājumā prezidenta un politikas ekspertu domas sakrīt. Jebkuras šāda veida izmaiņas valsts iekārtā tūlītējus ieguvumus nenesīs. Tomēr ar laiku tie var uzlabot varas un sabiedrības attiecības. Bet varbūt arī ne.
Ja prezidents grib palielināt varas atbildību pret sabiedrību, tad viņam būtu jāsāk ar sevi. Tā par Valsts prezidenta priekšlikumiem izsakās Rīgas Stradiņa universitātes profesore Ilga Kreituse. Viņa ir ļoti kritiska par prezidenta idejām, jo tie pieprasa Satversmes grozījumus un maina pašreizējo varas līdzsvaru.
