Līdzīgi kā citus gadus, Valsts prezidents Vecgada uzrunā aicināja iedzīvotājus būt izpalīdzīgiem un atbildīgiem gan vienam pret otru, gan pret valsti. Īpaši prezidents izcēla simtgades svētkus.
"Esam radījuši jaunas kultūras bagātības, izdziedājuši un izdejojuši veselu gadsimtu. Pieņēmuši atbildīgus lēmumus, veicinot mūsu valsts ekonomisko izaugsmi un kopā veidojot stipru un labklājīgu valsti," uzrunā sacīja prezidents.
Vispārējas frāzes un gatavi teikumi – kā tādā nopirktā apsveikuma kartītē. Tā par Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzrunu saka mediju eksperte Anda Rožukalne.
Arī politoloģe Ieva Bikava Vējoņa sacīto raksturo kā pārāk vispārīgu: "Prezidenta runa vienmēr ir mazāk ietekmīga nekā premjera. Tāpēc svarīgāki un uzrunājošāki man šķita premjera uzrunas akcenti, ņemot vērā arī valstī esošo politisko situāciju."
Ekonomikas izaugsmi savā uzrunā izcēla arī Ministru prezidents Kučinskis, kaut gan premjers norādīja, ka visi budžeta pieaugumu neizjūt.
"Atzīstu arī, ka turpat līdzās vairojas izaugsmes ēna – nevienlīdzība. Spožie statistikas dati nekādi nespēj iepriecināt tos, kuri savu katra mēneša budžetu mēra vien dažos simtos eiro," teica Kučinskis.
Kučinska pieminētā nevienlīdzības mazināšana ir citu amatpersonu runās nebijis uzsvars, saka komunikācijas eksperte Rožukalne.
"Faktiski Kučinska runa no literārā viedokļa bija daudz saturīgāka – ar vērtīgiem akcentiem, salīdzinājumu par aploksnēm, ka nekāds darbs nav beidzies, ka jābūt apņēmīgiem un jādarbojas pilnvērtīgi un atbildīgi."
Aicinājumu uz sadarbību Kučinska runā akcentē arī politoloģe Bikava: "Ceru, ka tas varētu notikt arī janvārī, kad notiks valdības veidošana. Ka cits pret citu būs iejūtīgāki un izpalīdzīgāki, ka kopīga mērķa labā spēs vienoties un atrast kompromisu."
Bikava akcentē, ka politiķu uzrunām pateicīgs ir ekonomiskās izaugsmes laiks, "lai gan datos to īpaši neesmu redzējusi".
Tajā pašā laikā, piemēram, veselības nozares reforma politoloģes ieskatā dažādās sabiedrības grupās radot vēl lielāku nevienlīdzību, tādēļ premjera uzrunu arī tik viennozīmīgi vērtēt nevarot.
Arī Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes profesors Deniss Hanovs uzskata, ka
veiksmīgāka runa izdevusies premjeram, jo tajā pieminētas sabiedrībai svarīgas problēmas. Stīvums gan bijis abās runās.
"Tur ir redzams gan stīvums, gan kaut kāda nedrošība, gan nespēja emocionālus vārdus pavadīt ar emocionālu neverbālo komunikāciju, ar emocijām, kas nav paužamas vārdos, bet sejas izteiksmē, roku kustībās. Šeit abiem politiķiem ir vēl daudz, kas darāms," vērtēja Hanovs.
Lai gan pirms gada pētījumu aģentūras "TNS" dati liecināja, ka Valsts prezidenta un Ministru prezidenta uzrunas gadu mijā noskatījās aptuveni trešdaļa iedzīvotāju, šodien Rīgas ielās tikai retais atbildēja, ka runas redzējis.
Gan Vējonim, gan Kučinskim šīs, visdrīzāk, bija pēdējās gadumijas uzrunas amatos. Vējonim pilnvaru termiņš noslēgsies šovasar, savukārt Kučinskis beigs vadīt Ministru kabinetu, līdzko Saeima apstiprinās jauno valdību.
- Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna:
- Ministru prezidenta Māra Kučinska uzruna:
