Eksperti: Pakļaušana IeM vājinās KNAB un palielinās politisko spiedienu

Premjeres izveidotā ekspertu darba grupa, kurā dominēja Iekšlietu ministrijas (IeM) pārstāvji, pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darba izvērtēšanas ierosina biroju pakļaut Iekšlietu ministrijai. Valdības vadītāja Laimdota Straujuma («Vienotība») tādu priekšlikumu atbalsta, jo tad premjeram nebūšot jāiejaucas KNAB darbā. Taču eksperti, kas savulaik strādāja pie biroja izveides, kā arī korupcijas pētnieki norāda - šis solis vēl vairāk palielinās politisko spiedienu uz KNAB un iznīcinās jau tā novājināto neatkarību.

Nespējot atrisināt ieilgušo krīzi KNAB vadības konfliktā, Ministru prezidentes uzdevumā pavasarī tika izveidota nozares eksperta darba grupa KNAB darbības un personāla politikas izvērtēšanai. To vada IeM valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane, bet ekspertu vidū ir šai ministrijai padotās Drošības policijas šefs Jānis Reiniks un pārstāvji no Ģenerālprokuratūras, Tieslietu ministrijas un Valsts kancelejas. Šonedēļ darba grupa nākusi klajā ar ierosinājumu KNAB pievienot Iekšlietu ministrijas resoram.

Premjera Straujuma darba grupas rosinājumam mainīt KNAB pārraudzības institūciju piekrīt: „Tad nevajadzētu Ministru prezidentam bez kādas papildus informācijas iejaukties KNAB darbā.”

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis («Vienotība») gan pagaidām apgalvo, ka iespēju pakļaut KNAB Iekšlietu ministrijai nemaz vēl neapsverot. Ekspertu grupas ziņojums esot tikko tapis, tāpēc par to vēl vajadzīgas diskusijas. 

Darbs pie KNAB izveides tika sākts jau 2000.gadā. Darba grupu vadīja tā laika Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieka vietnieks Aldis Lieljuksis, kas tagad ir advokāts un asociētais profesors Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskajā fakultātē.

Lieljuksis norāda - KNAB izveides galvenais mandāts bija institucionālā neatkarība, kam sevišķa nozīme bijusi kopš laika, kad KNAB kontrolē politisko partiju finanses.

„Tas no specifisku noziedzīgu nodarījumu apkarošanas un novēršanas institūcijas pārvērtās par politisko partiju kontroles mehānismu, kas to ļoti būtiski atšķir no visām pārējām tiesībsargājošām iestādēm.”

Eksperts uzskata, ka KNAB statusam, lai palielinātu biroja neatkarību, jābūt līdzīgam kā Valsts kontrolei, bet tam līdz šim nav pieticis politiskās gribas.

„Politiskām partijām dūša taisīt vaļā Satversmi un nolikt blakus šo dienestu tāpat kā Valsts kontrole, kur tam būtu īstā vieta. Nevis izpildvarai pietuvināt, bet maksimāli attālināt kaut vai tāpēc, ka tas kontrolē politiskās partijas un izpildvaras naudas izlietojumu. Politiskai kontrolei un ietekmei jābūt pēc iespējas tālāk. Ja reiz Saeima ieceļ amatā vadītāju, tad lai tas atskaitās Saeimai un valdībai, ja tas ir vajadzīgs,” saka Lieljuksis.

Arī KNAB izveides juridiskā eksperte advokāte Ilze Gredzena, kas savulaik vadīja projektu par korupcijas novēršanas apmācību, uzskata, ka KNAB pakļaušana ministrijai biroju tikai vājinās: „Domāju, ka tas samazinās neatkarību. Ja iestāde tiek ielikta institucionālā rāmī, kur jau pieder tā kā ministrijai, tad nedomāju, ka iet uz lielāku neatkarību vai tādu pašu, visticamāk - mazāku. Tad jāskatās, ar kādu mērķi. Tas, kas līdz šim notika KNAB, tas ir cirks, bet jautājums, vai tas bija saistīts ar to, ka iestāde ir tik neatkarīga, vai ar personālijām, kas to vadīja.”

Zīmīgi, ka KNAB pakļaušana vienai ministrijai pašlaik tiek rosināta «Vienotības» vadībā, jo tieši šī partija vienmēr runājusi par KNAB neatkarības stiprināšanu.

Piemēram, Saeimas deputāte Lolita Čigāne, vēl būdama «Delnas» vadītāja, pirms pieciem gadiem izteicās, ka pretkorupcijas aģentūru darbībā visur pasaulē ir iekodēts konflikts - ja šāda iestāde sasniedz labus darba rezultātus, tie skar specifiskas intereses, un tad sākas politisks spiediens.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti