Ēdinātāji: Uzraudzība ir atbilstoša un saslimšanas Siguldā ir izņēmums

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš atbildīgajām iestādēm uzdevis auditā vērtēt, kā notiek ēdināšana Latvijas izglītības iestādēs, lai pārliecinātos, ka bērnu saslimšanas gadījumi Siguldā ir izņēmums un ēdināšanas sistēma mācību iestādēs ir laba. Tikmēr Latvijas Radio uzrunātie jomas pārstāvji pārliecināti, ka uzraudzība ir atbilstoša un notiekošais Siguldā ir izņēmums, nevis sistēma.  

Ēdinātāji: Uzraudzība ir atbilstoša un saslimšanas Siguldā ir izņēmums
00:00 / 03:52
Lejuplādēt

Rīgas 221. bērnudārzā ēdienu gatavo paši, piegādātājiem uzticas

Atverot Rīgas 221. pirmsskolas izglītības iestādes durvis, jūtama mājās gatavota ēdiena smarža, kas, pat neskatoties pulkstenī, liecina, ka ir pusdienlaiks. Bērni pacietīgi stāv rindā pēc savas šīs dienas maltītes.

Bērnudārza vadītāja Inga Korule lepojas, ka bērnudārzā pasniedz uz vietas gatavotu ēdienu, un šo jomu uzskata par šīs iestādes stipro pusi. Arī saslimšanas gadījumi Siguldā nekādas izmaiņas šeit nav ieviesuši.

“Tādas lietas, kur mēs jau saskatījām kā riska produktus, mēs nedodam. Bet ir ļoti daudz lietu, ko izmantojam, un zinām, ka ir kvalitatīvi produkti. Tas, ko dodam caur piegādātājiem, – saknes. Mēs šos piegādātājus zinām, viņiem uzticamies,” stāsta Korule.

Viņa uzsver, ka rūpīgi seko līdzi, lai tiktu ievērotas higiēnas, kā arī citas prasības, un tajā problēmas nesaskata.

Arī Pārtikas un veterinārais dienests šeit viesojas regulāri, taču Korule pārbaudes uzskata par pašsaprotamām. Daudz lielākas galvassāpes rada uzturu normu mainība.

„Mēs no viņiem nekad neesam baidījušies. Ik pa laikam sakām, ka gaidām. Bieži konsultējamies un jautājam. Jo otrs lielākais izaicinājums ir tas, ka pāris reizes pēc kārtas ir mainījušās uztura normas un visu sabalansēt... To izdarīt ir milzīgs darbs, ko dara mana saimniece un šefpavāre,” stāsta Korule.

Ēdinātāju asociācijā saslimšanas Siguldā sauc par ārkārtēju gadījumu

Arī Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas pārtikas tehnoloģe Ilona Dreimane bērnu saslimšanu Siguldā sauc par ārkārtas gadījumu, uzsverot, ka nav pamata runāt par nesakārtotību šajā jomā. 

„Protams, es nenoliegšu, ka tas varētu būt gadījies ar jebkuru ēdināšanas uzņēmumu, ēdinātāju. Vairāk vai mazāk produktus mums piegādā vieni un tie paši piegādātāji. Līdz ar to mums visiem ir jābūt arī atbildīgiem par to, kas notiek,” saka Dreimane.

Bez regulārām pārbaudēm, ko veic Pārtikas un veterinārais dienests, lielākajā daļā ēdināšanas uzņēmumu ir arī izstrādāti pašiem savi iekšējie kvalitātes kontroles kritēriji.

„Šīs pārbaudes paši neveicam tik padziļināti, lai taisītu analīzes pārtikas produktiem, inventāram, bet elementāra higiēnas prasību izpilde, skatīties vizuāli līdzi ūdens un pārtikas produktu kvalitātei.. To mēs arī ikdienā paši sev kontrolējam iekšējā kontroles sistēmā,” skaidro Dreimane.

PVD izglītības iestāžu ēdinātājus pārbauda pastiprināti

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) uzraudzībā ir aptuveni 33 000 uzņēmumu. Tie visi sadalīti četrās riska grupās. Tie, kas nodrošina sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus Latvijas izglītības iestādēs (un tādi dienestā patlaban ir reģistrēti vairāk nekā 1600) tiek uzskatīti par augsta riska objektiem.

Tas nozīmē, ka tos pārbauda pastiprināti – vismaz trīs reizes gadā. Sūdzību gadījumā vēl biežāk.  

PVD Pārtikas uzraudzības departamenta direktors Ernests Zavadskis uzsver, ka pilnīgi visās uzņēmuma grupās neatbilstības tiek konstatētas bieži, taču tās nav tādas, kuru dēļ būtu uzņēmuma darbība jāpārtrauc, un tās nav izglītības iestādes, bet pārsvarā mazas kafejnīcas. 

„Redziet, kaut viena nemarķēta slota, ko izmanto tualetes uzkopšanai un vēlāk pārtikas bloka uzkopšanai, jau būtu pārkāpums. No otras puses, ja nav karstā ūdens uzņēmumā, tas būtu būtisks pārkāpums, kura dēļ mēs varētu apturēt uzņēmuma darbu. Tādas būtiskas neatbilstības mēs konstatējam ļoti reti.

Pagājušā gadā no 33 000 uzņēmumu tie bija aptuveni 30 uzņēmumi, kur konstatējām nopietnas neatbilstības,” saka PVD pārstāvis.

Nozarē par problēmu sauc niecīgo finansējumu, nevis drošības prasības

Gan bērnudārzs, gan arī ēdinātāju asociācijā drošības normas neuzskata par ēdinātāju lielāko problēmu un pie izaicinājumiem min pavisam citas lietas.

 „Izaicinājums ir nodrošināt ēdināšanas pakalpojumu, īpaši skolās, par šo cenu - 1,42 eiro, un vislielākā problēma ir darbaspēks, jo darba algas aug, bet mēs nevaram tam iet līdzi, jo esam piesaistīti šim finansējumam,” skaidroja Dreimane.

Savukārt bērnudārza vadītāja teic, ka arvien vairāk ir tādi bērni, kuriem ir dažādas pārtikas produktu nepanesamības.

“Visgrūtāk ir nodrošināt visas pārtikas nepanesamības, jo tās ir ļoti strukturētas, un ir ļoti grūti visam izsekot līdzi, jo šādu bērnu ir arvien vairāk, un risks cilvēcīgi kļūdīties ir diezgan liels,” atzīst Korule.  

Vai saslimšanas gadījumi ir izņēmums un ēdināšanas nodrošināšanas sistēma ir laba ne tikai uz „papīra”, bet arī „dabā”, aicinājis vērtēt arī premjers Krišjānis Kariņš, mudinot veikt auditu, kā tiek nodrošināta ēdināšana izglītības iestādēs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti