Guntaram Brečim Kandavas internātskolā mācās meita. Vīrietis stāsta, ka ģimene dzīvo viensētā, bet strādā Tukumā, un bieži darba darīšanās mēro tālo attālumu līdz Rīgai. Laika bērna nogādāšanai uz skolu un atpakaļ nepietiek, bet, lai izmantotu skolēnu autobusu, meitai būtu jāceļas neiedomājami agri.
Galvenokārt šo skolu izvēlas maznodrošinātās ģimenes, kam skola nodrošina ne vien izglītību.
“Šīm ģimenēm ir patiešām svarīgi tas, ka bērns var četras reizes dienā par brīvu paēst,” atzīst Kandavas internātvidusskolas direktore Elita Lavrinoviča.
Kandavas internātskolā mācās vairāk nekā 300 audzēkņi. Divas trešdaļas no viņiem ir vietējie novadnieki. Tomēr bērni katru vakaru vis nedodas uz mājām, bet dzīvo, ēd un nakšņo tur internātā.
Izglītības un zinātnes ministrija no šī gada pārtrauca maksāt par internātskolu uzturēšanu, jo uzskatīja, ka tas jādara nevis valstij, bet pašvaldībām.
Kandavas internātvidusskola un Tilžas internātpamatskola ir vienīgās internātskolas, kuru uzturēšanu valsts varētu turpināt sponsorēt.
To skolu vadībai Saeimā izdevies panākt izņēmuma kārtā. Tikmēr citviet no janvāra skolu uzturēšanas izdevumus sedz pašvaldības. Kandavas pašvaldībai tas izmaksātu 600 000 eiro gadā.
“Mēs nevarēsim vairs samaksāt brokastis, pusdienas, launagu, vakariņas. Tas droši vien būs jādara vecākiem pašiem,” atzina Kandavas novada domes priekšsēdētāja Inga Priede.
Turklāt kopš izšķiršanās, ka no šī gada valsts vispārizglītojošās internātskolas vairs neuzturēs, to skaits sarucis no 12 līdz 7, un izskan prognozes, ka sekos vēl citu internātskolu slēgšana vai pārveidošana, jo pašvaldībām naudas nepietiek.
Pērn vasarā finansiālu apsvērumu dēļ slēdza Vaiņodes internātpamatskolu. Tur bērni tagad mācās citās novada skolās un tas esot pat labi, tagad vērtē domes vadība. Citu novadu bērni gan devušies prom.
“Viņi ir savās pašvaldībās. Liepājnieki tagad ir Liepājā. Jelgavnieki ir Jelgavā vai kaut kur citur. Saldenieki ir Saldū,” stāsta Vaiņodes novada domes priekšsēdētājs Visvaldis Jansons.
Līdzīgas tendences citur. Saeimas atbildīgās komisijas vairākums nesen lēma, ka vēl divus gadus valsts turpinās finansēt pieminēto Kandavas un Tilžas internātskolu. Bet tas esot negodīgi pret tām skolām, kuras likvidētas vai reorganizētas. Likums visām pašvaldībām vienāds, un, ja Saeima to tagad grozīs par labu divām pašvaldībām, kaut kas būs jādod arī pārējām. Turklāt nav skaidrs, kur ņemt naudu.
Valsts budžets vēl nav pieņemts, atgādina Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”), kurš vienīgais kopā ar izglītības eksperti, partijas “Attīstībai/Par!” deputāti Mariju Golubevu, balsoja pret likuma grozīšanu.
“Šī ir absolūta pašvaldību autonoma funkcija – gādāt par sociālo problēmu risināšanu katrā pašvaldībā, un valdība ir atbildīga par izglītības kvalitāti un pedagogu atalgojumu,” uzsver Ašeradens.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Ināra Dundure piebilst, ka “nepietiek tikai uzlikt atbildību pašvaldībām, jāmeklē nacionālā līmenī risinājums, nodrošinot atbalsta sistēmu”.
Izglītības ministrijā pēc Saeimas komisijas balsojuma interviju Latvijas Televīzijai atteica, norādot, ka šāds deputātu vairākuma lēmums ir šokējošs un to nevar atbalstīt.
Tam no valsts budžeta nepieciešami aptuveni 1,7 miljoni eiro.
